Trešdien, 14. decembrī, Tieslietu ministrijā notika ekspertu sanāksme par Latvijas bērnu tiesību aizsardzības ārvalstīs nodrošināšanu. Sanāksmē piedalījās Ārlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvji. Institūciju pārstāvji nolēma papildināt pirms pieciem gadiem noslēgto starpinstitucionālās sadarbības vienošanos jeb memorandu, kā arī pārskatīt metodisko materiālu – ieteikumus bāriņtiesām pārrobežu ģimenes lietās, lai vēl efektīvāk risinātu sarežģītas bērnu tiesību aizsardzības situācijas. Eksperti vienojās, ka nereti situācijas sarežģī nepietiekama informētība par atšķirībām aizgādības tiesībās dažādās valstīs, tāpēc iestādes turpinās informēt sabiedrību par ārvalstī noteiktajām normām bērnu tiesību nodrošināšanā, veidojot arī skaidrojošo informatīvo materiālu ar ārvalstīs un Latvijā noteiktajiem terminiem bērnu tiesību jomā.
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietniece Anastasija Jumakova norāda: “Memorands piecu gadu laikā visām iesaistītajām iestādēm ir kalpojis kā rīks, kas neļauj ikdienas darba ritmā novirzīties no mūsu virsmērķa - gādāt par bērnu aizsardzību un labklājību gan mājvietā, Latvijā, gan arī ārpus tās. Kopumā ik gadu Tieslietu ministrija risina vidēji 140 lietas, kas saistītas ar Latvijas valstpiederīgo un viņu bērnu ārvalstīs tiesību aizsardzības nodrošināšanu[1]. Sadarbības rezultātā esam spējuši katru situāciju izvērtēt individuāli, lai atrastu labāko risinājumu bērna interesēm. Protams, ir gadījumi, kad, neskatoties uz visām mūsu pūlēm, nav panākta bērna nodošana Latvijai, bet arī šādās situācijās tas darīts bērna labākajās interesēs. Šādos gadījumos Latvija nav zaudētājs, jo zinām, ka ir izdarīts viss, lai bērnam, kaut arī viņš palicis ārvalstī, tiktu nodrošināta iespēja zināt par savu izcelsmi, par savu kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām, valodu un ģimenes saitēm.”
Arī Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere atzinīgi vērtē aizvadīto piecu gadu sadarbību: “Pirms pieciem gadiem tiesībsarga redzeslokā visai bieži nonāca gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgajām ģimenēm par bērnu tiesību pārkāpumiem Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā vai Vācijā tika pārtrauktas aizgādības tiesības un bērnam ārvalstīs atrasta jauna ģimene. Šo gadu laikā, kopš memoranda noslēgšanas, tiesībsarga redzeslokā ir nonākuši trīs gadījumi par Latvijas valstspiederīgo vecāku nonākšanu tādā situācijā, kad bērni ir jāšķir no ģimenes. Būtiska loma, vērtējot situācijas, ir vecāku informētībai par tās valsts likumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, kurā ģimene dzīvo, un par bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.”
Arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktores Agneses Saliņas ieskatā ir jāveicina izpratne par atšķirīgu pieeju citās valstīs bērnu tiesību jautājumu risināšanā: “Pateicoties sabiedrības informēšanas darbam vairāku gadu garumā, tai skaitā ar Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām vecākiem, pēdējos gados Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs novērojams, ka bērnu tiesību aizsardzības lietu skaits samazinās. Tomēr joprojām nākas saskarties ar problēmsituācijām, jo nereti vecākiem trūkst izpratnes par konkrētās ārvalsts noteikumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tādēļ ir svarīgi turpināt plašu sabiedrības izglītošanu un citus preventīvos pasākumus, lai ikvienai ģimenei, kuras plānos ir doties uz ārvalstīm, būtu pieejama informāciju par dažādu valstu procedūrām bērnu tiesību jautājumos.”
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme sanāksmē norādīja: “Nozīmīgākie Labklājības ministrijas pārraudzībā esošie jautājumi starptautiskās sadarbības ietvaros skar aizbildņu meklēšanu Latvijā, kur līdztekus memorandā noteiktajām darbībām sadarbībai starp institūcijām, kā pamatprincips ir saglabājamas bērna labākās intereses. Kopumā memoranda pamatprincipu īstenošana ir bijusi veiksmīga un nākamie mums visiem kopā veicamie soļi ir saistīti ar preventīvo pasākumu stiprināšanu. Mums jāveido detalizētāka informācija un sarunas par konkrētu valstu regulējumu un prasībām bērnu aprūpei, par pieejamajiem pakalpojumiem brīžos, kad ģimenes saskaras ar aprūpes problēmām, kā arī sadarbības principiem ar konkrētās valsts atbildīgajām iestādēm.”
Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas direktora vietniece Valentīna Gorbunova sanāksmē informēja par šogad ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē aktuālo tēmu –starptautisko aspektu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā kara apstākļos: “Latvija, sākoties karam Ukrainā, rīkojās nekavējoties un pieņēma jaunu regulējumu – ārkārtas aizbildnis - lai nodrošinātu nepilngadīgā ieceļojošā Ukrainas civiliedzīvotāja aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu. Kopumā deviņos mēnešos 956 bērniem Latvijā ir nodibināta ārkārtas aizbildnība, katra situācija risināta individuāli, iesaistoties vairākām institūcijām, un sniegta informācija Ukrainas kolēģiem par uzņemto bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu Latvijā.”
Vērtējot starpinstitūciju sadarbību, Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norādīja: “Latvijā kopumā šobrīd starptautisko gadījumu, kas saistīti ar starpinstitucionālas sadarbības vienošanās par Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs, nav pārāk daudz, taču katrs no šiem gadījumiem ir ļoti individuāls un ir liels izaicinājums bāriņtiesas darbiniekiem. Minētā vienošanās bija kā pagrieziens starptautisko gadījumu un Latvijas pozīcijas apvienošanai, kas viennozīmīgi palīdzēja un arī turpmāk palīdzēs bāriņtiesām izprast un īstenot Latvijas valstspiederīgo nepilngadīgo bērnu atgriešanu Latvijā, piedaloties procesā kā līdzvērtīgam sadarbības partnerim.”
Papildu informācija:
2017. gada 14. decembrī Tieslietu ministrija noslēdza starpinstitucionālās sadarbības vienošanos jeb memorandu ar Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Tiesībsargu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociāciju, paredzot efektīvāk risināt sarežģītas situācijas un nosakot katrai iestādei kompetenci Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībā ārvalstīs.
Tieslietu ministrijas sagatavotā informācija 2017. gada 14. decembrī pieejama ŠEIT.
[1] 2017. gadā – 146 lietas, no tām 54 lietas, kad bērns tika izņemts no ģimenes vai pastāvēja risks; 2018. gadā – 129 lietas, no tām 59 lietas, kad bērns tika izņemts no ģimenes vai pastāvēja risks; 2019. gadā – 145 lietas, no tām 57 lietas, kad bērns tika izņemts no ģimenes vai pastāvēja risks; 2020. gadā – 137 lietas, no tām 41 lieta, kad bērns tika izņemts no ģimenes vai pastāvēja risks; 2021. gadā – 144 lietas, no tām 47 lietas, kad bērns tika izņemts no ģimenes vai pastāvēja risks; 2022. gadā līdz 7. decembrim – 134 lietas, no tām 55 lietas, kad bērns tika izņemts no ģimenes vai pastāvēja risks.
