Otrdien, 4. augustā, tieslietu ministrs tikās ar biedrības "Par nekustāmā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" vadītāju un šādas iniciatīvas autoru platformā www.manabalss.lv Estri Hiršsonu, "Sarkandaugavas attīstības biedrības" valdes priekšsēdētāju Aliju Turlaju un "Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem"" valdes locekli Gundaru Ūdri, lai pārrunātu Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno kadastrālās vērtēšanas metodiku un likumprojektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim.
Sarunā ar biedrību pārstāvjiem tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra: "Pirmkārt, jaunās kadastrālās vērtības nevar un nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav veikta nekustamā īpašuma nodokļa reforma, kas būtu skaidra un saprotama visiem iedzīvotājiem. Tāpēc arī mēs pārrēķinātās kadastrālās vērtības publicējām daudz laicīgāk par likumā noteikto nākamā gada 1. februāri, lai ikviens iedzīvotājs varētu ar tām iepazīties un sniegt savu viedokli Valsts zemes dienestam. Taču ir pavisam skaidrs, ka pārrēķinātās kadastrālās vērtības netiks virzītas uz valdību bez kompleksas nekustamā īpašuma nodokļa reformas, kuras ietvaros ir jāievieš neapliekamais minimums par katru īpašumā deklarēto personu! Jo katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz mājokli, kas nodrošina fizisko drošību un nerada nesamērīgu nodokli."
Iedzīvotāju biedrību pārstāvji pauda atbalstu iecerei ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%. Vienlaikus tieslietu ministrs un biedrību pārstāvji vienojās, ka pēc jautājuma atrisināšanas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim, būtu jāatrisina piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana un nodokļu politika attiecībā uz komersantiem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Mēs turpināsim atbalstīt iedzīvotāju intereses un pastāvēt uz nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu piemērošanu. Salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvija nekustamā īpašuma nodokļa ziņā ir visnedraudzīgākā iedzīvotājiem, to atzīst nodokļu un finanšu eksperti. Piemēram, Lietuvā ar nodokli neapliek mājokli, kuram kadastrālā vērtība nepārsniedz 220 000 eiro. Igaunijā ģimenes privātmājas īpašniekam nodoklis nav jāmaksā par zemi zem ēkas līdz 1500 kvadrātmetru platībā. Nedrīkst nesamērīgi paaugstināt nodokļa slogu primārajam mājoklim un ir jāpieņem sociāli taisnīgs lēmums, kas ir pieņemams katram iedzīvotājam. Turklāt ekonomiski aplami ir recesijas laikā celt nodokļus.”