1

Pirmdien, 4.decembrī, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, diskutējot par ES dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu sadarbību smago un organizēto noziegumu apkarošanā Eiropā. Tāpat sanāksmes laikā aktualizēts jautājums par noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālo standartu ieviešanu dalībvalstīs.

Sanāksmes tieslietu dienā dalībvalstu pārstāvji pēc Spānijas prezidentūras ES Padomē iniciatīvas vienojās izveidot vienotu regulējumu, lai novērstu paralēlas tiesvedības dažādās dalībvalstīs par vieniem un tiem pašiem faktiem un pret vienu un to pašu personu, t.i., paredzēti noteikumi, kas ļaus dalībvalstij pārņemt kriminālprocesu pēc citas dalībvalsts pieprasījuma. Paredzētos noteikumus plānots ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par tiesvedības nodošanu krimināllietās. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs M.Papsujevičs norāda: “Ņemot vērā pārrobežu noziedzības pieaugumu, nepieciešams stiprināt valstu spējas ātri un efektīvi tos izmeklēt un iztiesāt, tāpēc nepieciešams novērst iespējamu paralēlu tiesvedību dalībvalstīs. Dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu vienota pieeja, sadarbojoties smago un organizēto noziegumu apkarošanā, ir būtisks instruments, lai noziegumi tiktu pēc iespējas ātrāk atklāti un vainīgie saņemtu sodu.”

Tāpat sanāksmē debatēja par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus,  ietverot cietušajiem dalībvalstīs nodrošināmās minimālās tiesības neatkarīgi no izdarītā noziedzīgā nodarījuma veida. Izmaiņas paredz stiprināt cietušo noteiktās tiesības, t.i., nodrošināt atbalstu, nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošināt iespējas vērsties tiesā un saņemt kompensāciju. Debatēs dalībvalstis atbalstīja minēto priekšlikumu.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Spānijas prezidentūra informēja dalībvalstis par veiktajām darbībām cīņā pret nesodāmību saistībā ar Krievijas pastrādātājiem kara noziegumiem Ukrainā. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs M.Papsujevičs uzsvēra: “Latvija turpinās atbalstīt jebkādus centienus kopīgai kara noziegumu un agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Mūsu rīcībai ir jābūt ātrākai, lai laikus vērstos pret Krievijas agresiju Ukrainā. Mūsu atbalsts Ukrainai nedrīkst vājināties līdz brīdim, kad Ukrainā vairs nav agresorvalsts karaspēka un Krievija tiek saukta pie atbildības.”

Tāpat sanāksmes dalībnieki iepazinās ar Eiropas Komisijas pētījumu par Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbību, kurā iekļauta informācija par dalībvalstu regulējumu piemērotību EPPO regulas noteiktajām prasībām un noteikumiem. Norādāms, ka Latvijas Kriminālprocesa likums darbojas saskaņā ar EPPO regulu. Tieslietu ministrija vērtēs pētījumā iekļautās atziņas par situāciju Latvijā, lai stiprinātu EPPO regulas piemērošanu praksē.

Tieslietu ministru sanāksmē Latvija atbalstīja Spānijas prezidentūras sagatavoto ES Padomes nostāju par Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanu, nosakot, ka regulā nepieciešami skaidrojumi, lai nodrošinātu tiesību aktu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, tādos jautājumos kā: nepilngadīgo personas datu apstrāde, datu apstrāde pētniecības un arhivēšanas nolūkos, datu apstrādē, ko veic tiesas, pildot savus uzdevumus u.c. jautājumos.

Plašāka informācija par ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2023.gada 4. decembra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem ir pieejama šeit.