Tieslietu ministrijas diskusijā “Kļūsti kādam par iespēju!” eksperti vienojās, ka bijušo ieslodzīto integrācijai darba tirgū un sabiedrībā ļoti būtiska loma ir brīvprātīgajiem jeb līdzgaitniekiem, kuri sadarbību ar klientu uzsāk jau apcietinājumā, kā arī turpina pēc soda izciešanas. Pašreiz šādu brīvprātīgo skaits ir nepietiekams, tāpēc dažādu jomu pārstāvji aicināti iesaistīties veicināt bijušo ieslodzīto motivāciju uzsākt pilnvērtīgu dzīvi pēc apcietinājuma.
Diskusija “Kļūsti kādam par iespēju!” notika piektdien, 27. oktobrī, Liepājā. Pasākuma pirmajā daļā ar uzrunu uzstājās Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs norādot, ka pēdējo septiņu gadu laikā, kad mērķtiecīgi ieviestas uz pierādījumiem balstītas programmas, paveikts ievērojams darbs, lai nodrošinātu cieņpilnu attieksmi pret esošajiem un bijušajiem ieslodzītajiem. “Mēs vēlamies, lai laiks, kas tiek pavadīts ieslodzījumā, būtu jēgpilns un pēc tam persona varētu kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, iesaistītos darba vidē, veidotu ģimeni un uzņemtos atbildību par savu dzīvi,” saka M.Papsujevičs.
Tāpat pasākumā uzstājās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu projektu – “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” un “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” – vadītājs Māris Luste. Viņš norādīja, ka pašreiz ieslodzītie saņem pilnvērtīgi izstrādātu un kompleksu palīdzību, kas skar dažādas jomas, tostarp profilēšanu jeb izvērtējumu pirms izglītības procesa uzsākšanas, neformālās izglītības iespējas, nodarbinātības iespējas turpat apcietinājumā, ko izmanto vairāk nekā 30% ieslodzīto, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras konsultācijas pirms atbrīvošanas u.c.
Apkopotā informācija liecina, ka, lai gan bijušie ieslodzītie visbiežāk izvēlas strādāt būvniecībā, kokapstrādē, transporta vai loģistikas jomā, profesijas un izglītības programmas, kas tiek piedāvātas ieslodzītajiem ir ļoti dažādas: datorzinības, uzņēmējdarbības pamati, sadzīves tehnikas remonts, nagu dizains, ādas izstrādājumu izgatavošana, autokrāvēja operators u.c. Galvenais mērķis ir darīt visu, lai uzreiz pēc apcietinājuma cilvēks atrastu legālu un prasmēm atbilstoši atalgotu darbu.
Pirmajā paneļdiskusijā piedalījās M.Papsujevičs, Liepājas cietuma priekšniece Gita Rozentāle, Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības vadītāja Ineta Kēla, Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane, SIA “Motiva Latvija” un SIA “Capitalix MR” līdzdibinātājs un attīstības vadītājs, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģiona nodaļas vadītājs Ralfs Minkevičs. Eksperti vienojās, ka būtiskākais, lai bijušais ieslodzītais veiksmīgi integrētos darba tirgū, ir ne tikai paša personīgā motivācija, bet brīvprātīgo un ģimenes atbalsts. Tieši līdzgaitnieka loma var būt izšķirošā, vai cilvēks mainīs savu attieksmi, vēlēsies kļūt citādāks un vairs nepieļaus recidīvu. Galvenais uzdevums ir sākt klienta un brīvprātīgā sadarbību jau ieslodzījumā, tādējādi izveidojot uzticībā balstītas attiecības, lai pēc soda izciešanas palīdzētu tikt galā ar būtiskiem ikdienas jautājumiem, tostarp dzīvesvietas un arī darba atrašanu.
Diskusijas otrā daļa bija veltīta bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā. Tajā piedalījās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Resocializācijas daļas priekšniece Svetlana Trubačova, Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības vadītāja Ineta Kēla, Liepājas domes Sociālā dienesta Sociālās darba daļas vecākā sociālā darbiniece Baiba Verbele, biedrības “HOUSE OF HOPE” vadītāja Tatjana Makovija un Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvprātīgā Iluta Dreimane. Eksperti pārrunāja to, ka viena no problēmām ieslodzīto vidū ir atkarības. Būtiski, ka ieslodzījumā tiek piedāvāta iespēja atbrīvoties no atkarībām, gan apmeklējot atbalsta grupas, gan arī konsultējoties ar psihologiem.
Lai bijušie ieslodzītie veiksmīgāk integrētos sabiedrībā, būtiska loma ir ģimenēm, kurām jāspēj atbalstīt, izprast un pieņemt notikušo. Kā norādīja eksperti, mēdz, protams, būt arī gadījumi, kad tieši ģimenes locekļi ir tie, kuri vainojami cilvēka nonākšanai ieslodzījumā, jo kopdzīve ir nelabvēlīga dažādos aspektos, taču tādā gadījumā palīdzēt var jau pieminētie brīvprātīgie, lai tādējādi parādītu iespēju savu turpmāko dzīvi veidot labvēlīgākā vidē.
Viena no ieslodzīto problēmām ir nespēja atpazīt savas emocijas, kā arī atbilstoši rīkoties dažādās stresa situācijās. Tāpēc visām iestādēm, kas ir atbildīgas par ieslodzīto un jau atbrīvoto cilvēku turpmāko integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, ar katru konkrēto gadījumu jāstrādā individuāli, atrodot veidus, kā izskaust recidīvu.
Pasākums tiek rīkots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam Tieslietu ministrijai piešķirtās tehniskās palīdzības ietvaros.
