Otrdien, 11. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbības pirmā gada rezultātiem un tās tālāko attīstību.
ELT savas darbības pirmajā gadā izskatījusi 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopējā konfiscētās mantas vērtība lietās, kurās ELT nolēmums jau ir stājies spēkā, pārsniedz 32,6 miljonus eiro.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Šobrīd, pēc ELT pirmā darbības gada rezultātu izvērtēšanas, ar pamatotu pārliecību var apgalvot, ka jaunās specializētās tiesas darbs komercstrīdu un koruptīvo noziegumu jomā ir bijis efektīvs. Varam secināt, ka nav apstiprinājušās bažas nedz par lieliem korupcijas riskiem, nedz lēniem darba tempiem, nedz nepietiekamām zināšanām. Tiesa, kas spēj saprātīgos termiņos izskatīt sarežģītus komercstrīdus, ir ilgtermiņa ieguldījums tiesiski sakārtotas valsts stiprināšanā, lai Latvijā attīstītos investīciju piesaistei droša uzņēmējdarbības vide. Tiesas darbu atzinīgi vērtē ārvalstu investoru pārstāvji. ELT ir spēcīga un mūsdienīga pirmās instances tiesa, kuras prakse un darba kultūra var būt pat paraugs citām tiesām gan mūsu valstī, gan kaimiņvalstīs.”
Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.
Vidējais izskatīšanas termiņš pabeigtajām civillietām ir bijis 93 dienas, krimināllietām – 53 dienas, bet procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu – 82 dienas, kas ir būtiski ātrāk, nekā līdzīgu lietu izskatīšanas termiņi vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesās.
Arī ELT nolēmumu stabilitātes rādītājs ir augstāks par vidējo līmeni, salīdzinot to ar vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesām.
Tieslietu ministrija uzsver, ka ir attaisnojusies sākotnējā pieeja pakāpeniski noteikt jaunās tiesas kompetenci un piekritīgo lietu kategorijas, lai izvairītos no tiesas pārslodzes riska. Tagad var tikt sperti nākamie soļi ELT kompetences paplašināšanai, pirmkārt, komerclietās, vienlaikus stiprinot tās kapacitāti un nodrošinot atbilstošu infrastruktūru.
Tiesas attīstībai ir izstrādāts rīcības plāns ELT kompetences paplašināšanai. Prognozējams, ka sākot ar 2023.gada 1.jūliju ELT izskatītu arī civillietas par kapitāla daļas piederību un lietas par valdes vai padomes locekļu, dibinātāju, dalībnieku, prokūristu vai revidentu atbildību.
Savukārt tālākās attīstības plānā tiks vērtēta iespēja, vai vidējā termiņā (3-5 gados) ELT būtu nododama šādu civillietu kategoriju izskatīšana:
- intelektuālā īpašuma lietas;
- liela apmēra prasības komercdarbībai svarīgos jautājumos;
- prasības, kas izriet no dažāda veida finanšu instrumentiem.
Kā arī šādu krimināllietu kategorijas:
- lietas par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu un manipulāciju finanšu tirgos;
- lietas par neatļautu finanšu instrumentu izlaišanu;
- lietas par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu;
- lietas par ieķīlātas lietas prettiesisku atsavināšanu, bojāšanu un iznīcināšanu;
- lietas par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
- lietas par ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju.
Informatīvais ziņojums pieejams šeit.
Papildu informācija:
ELT darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis - kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Plašāka informācija par tiesu pieejama Tieslietu ministrijas mājaslapā.
