Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?
Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos
Saeima 2020.gada 17.jūnijā pieņēma grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk arī – ELT), kura atrodas Rīgā un kuras darbības teritorija ir visa Latvijas Republikas teritorija.1 Paredzēts, ka ELT savu darbu sāks nākamgad, un šis komentārs ir veltīts jautājumiem par to, kāda būs šīs tiesas vieta tiesu sistēmā, kā tā tiks organizēta un pārvaldīta, u.c.
Ekonomisko lietu tiesas vieta tiesu sistēmā
Latvijas Republikas Satversmes 82. pants noteic, ka tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Pants vienlaikus iezīmē arī trīs tiesu līmeņus, no kuriem rajona (pilsētu) tiesas ir pirmā līmeņa tiesas, kas vairumā gadījumu ir arī pirmās instances tiesas.
Ar 2020. gada 17. jūnija grozījumiem likuma "Par tiesu varu" 29. pantā ir skaidri noteikts, ka ELT ir rajona (pilsētas) tiesa.
Juristu vidē nereti pieņemts tiesas iedalīt arī vispārējās jurisdikcijas tiesās un administratīvās jurisdikcijas tiesās. Šāds iedalījums gan neizriet no likuma "Par tiesu varu" un lielākoties netiek lietots normatīvajos aktos.
Ar vispārējās jurisdikcijas tiesām ierasti tika saprastas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas, kuru kompetencē ir gan civillietu, gan krimināllietu, gan administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšana. Savukārt ar administratīvās jurisdikcijas tiesām – Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa. Augstākās tiesas struktūra, kurā ietilpst Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments, apvieno abas iepriekš minētās jurisdikcijas vienas tiesas ietvaros. Izveidojot ELT, daļa no līdz šim vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētu) tiesām piekritīgajām civillietām un krimināllietām tiek nodota šai tiesai. Tātad daļa no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences tiek koncentrēta vienā noteiktā tiesā, to specializējot.
Lietu koncentrēšana konkrētā tiesā Latvijas tiesu sistēmai nav nekas jauns. Lietu koncentrēšanu vienā tiesā iespējams nodrošināt, paredzot noteiktu lietu ekskluzīvu piekritību kādai no esošajām vispārējās jurisdikcijas tiesām vai veidojot jaunu tiesu. Līdz šim Latvijā lielākoties ir izmantots pirmais ceļš. Noteiktu lietu koncentrēšana vienā no esošajām tiesām periodiski tikusi noteikta jau kopš 2013. gada.2 Piemēram:
- lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija – Jelgavas tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa));
- lietās par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti, dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.) (no 2015. gada 1. janvāra – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa);
- lietās par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī tiesiskumu un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (no 2015. gada 1. marta – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa (ar 2018. gada 15. janvāri tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai));
- lietās, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts (no 2015. gada 1. janvāra – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa);
- lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem (no 2017. gada 1. novembra – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa).
Lietu koncentrēšana vienā no esošajām tiesām kā risinājums ir salīdzinoši vienkāršāk ieviešams, tomēr tam ir arī atsevišķi negatīvi aspekti. Piemēram, tiek palielināta konkrētās tiesas noslodze, kas jo īpaši būtiski ir gadījumā, ja specializācija tiek noteikta kādai no Rīgas tiesām. Specializēto lietu izskatīšanas efektivitāte ir cieši saistīta ar attiecīgās tiesas darba efektivitāti, ko var ietekmēt, piemēram, nespecializēto lietu skaita pieaugums, kapacitātes trūkums, u.c.
Visu šo pasākumu mērķis bija nodrošināt ātru un profesionālu šo specifisko jautājumu izskatīšanu tiesā. Vienlaikus jākonstatē, ka ir izveidojusies diezgan sadrumstalota kompetento tiesu sistēma, jo atkarībā no strīda priekšmeta mainījās tiesa, kura vienīgā bija specializēta attiecīgās lietas izskatīšanā.3 Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmai pastāvēja arī specializētas jurisdikcijas tiesu sistēma, turklāt abas šīs sistēmas pārklājās, apgrūtinot abu šo sistēmu attīstību.
Lai gan nav radušās diskusijas par apzīmējuma "vispārējās jurisdikcijas tiesa" attiecināšanu uz tiesām, kurās līdz šim bija ekskluzīvi koncentrēta noteikta veida lietu izskatīšana, tomēr secināms, ka ELT drīzāk būtu uzskatāma par specializētas jurisdikcijas tiesu.
Par to netieši liecina arī likumā "Par tiesu varu" noteiktā tiesnešu pārcelšanas procedūra. Minētā likuma 73.1 panta pirmā daļa paredz, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā. Vienlaikus atsevišķos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas par tiesneša pārcelšanu paredzēts, ka kolēģija veic tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Līdz 2020. gada 17. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" šāda ārpuskārtas novērtēšana bija jāveic, ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā rajona tiesā (vai otrādi). Pēc grozījumiem minētais regulējums attiecināms arī uz gadījumiem, kad tiek lemts par tiesneša pārcelšanu uz vai no ELT, tādējādi uzsverot specializētās kompetences pazīmi.
Līdzīgi arī Tieslietu padomes 2020. gada 15. aprīlī apstiprinātajā kārtībā "Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība"4 noteikts, ka pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis tiesneša atlases konkursa pārbaudījumus, tiek iekļauts kādā no tiesneša amata kandidātu sarakstiem, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci. No minētā izriet, ka pretendenti, kas būs sekmīgi nokārtojuši atlases pārbaudījumus konkursā, kas izsludināts uz tiesneša vietām ELT, būs iekļaujami ELT tiesnešu amata kandidātu sarakstā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesneša neatkarības garantijas, kā arī likumā "Par tiesu varu" noteiktās tiesneša tiesības, brīvības un pienākumi vienlīdz attiecas uz jebkuru tiesnesi – personu, kuru Saeima iecēlusi vai apstiprinājusi tiesneša amatā un kura devusi Valsts prezidentam tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu). Šo garantiju apjoms nav atkarīgs no tiesas līmeņa vai kompetences. Attiecīgi, piemēram, arī uz ELT būs attiecināma likumā "Par tiesu varu" noteiktā tiesnešu profesionālās darbības regulārās novērtēšanas sistēma.
Rakstu "Ekonomisko lietu tiesa – kāda tā būs?" pilnībā var izlasīt specializētajā tieslietām veltītajā nedēļas žurnālā „Jurista Vārds”.
Ar Ekonomisko lietu tiesas procesam un kompetencei veltīto "Jurista Vārds" 2020.gada 1.decembra speciālizdevumu var iepazīties tīmekļvietnē juristavards.lv.