Diskutēs par šķīrējtiesu nākotni

Trešdien, 3. jūlijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā apaļā galda diskusijā “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”. Diskusijas laikā plānots pārrunāt jautājumus par aktuālākajām nozares tendencēm, kā arī iespējām uzlabot šķīrējtiesu darbu Latvijā, šķīrējtiesu tiesisko regulējumu un uzraudzību. Lai novērtētu likuma piemērošanas praksi, Tieslietu ministrija ir apkopojusi informāciju par šķīrējtiesās saņemtajām un izskatītajām lietām. Atbildi sniedza 39 pastāvīgās šķīrējtiesas jeb vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētajām pastāvīgajām šķīrējtiesām. Informācija tika analizēta par 2017. un 2018. gadu. Lai gan pastāvīgo šķīrējtiesu skaits kopš Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas ir būtiski samazinājies un pēdējos gados bijis nemainīgs, veiktā izpēte liecina, ka joprojām pastāv salīdzinoši liels pastāvīgo šķīrējtiesu skaits, kas nav izskatījušas nevienu strīdu pēdējo divu gadu laikā vai izskatījušas tikai dažus strīdus. Kopumā kopš veiktajām šķīrējtiesu reformām šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Uz 2019. gada jūniju Šķīrējtiesu reģistrā reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa. Būtiski samazinājies arī tiesās iesniegto pieteikumu par šķīrējtiesu lēmumu piespiedu izpildi skaits (no vairāk kā 1000 pieteikumiem 2014.gadā līdz aptuveni 350 pieteikumiem 2018.gadā). Pastāvīgo šķīrējtiesu tiesnešu sarakstos kopumā ir iekļautas 719 personas, kas ir par aptuveni 20% vairāk nekā Saeimas noteiktais rajona (pilsētas), apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešu amata vietu skaits Latvijā. Diskusija “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā” norisināsies š.g. 3. jūlijā plkst. 14.00 LTRK namā (Valdes zālē), Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 35. Diskusiju atklās Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.   Papildu informācija: 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Šķīrējtiesu likums un likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Ar minētā likuma spēkā stāšanos Tieslietu ministrija īstenoja šķīrējtiesu reformu, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē un uzraudzībā. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, nolūkā celt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības efektivitāti un kvalitāti, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un kuru darbības kvalitāte kavē šķīrējtiesu kā efektīva un populāra ārpustiesas strīdu risināšanas veida attīstību. Atbilstoši Šķīrējtiesu likumam šķīrējtiesu šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība.     Alise Dārzniece Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036920; e-pasts: Alise.Darzniece@tm.gov.lv