Piektdien, 11. septembrī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedalīsies 24. Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmē. Tostarp, lai diskutētu par tiesiskuma stiprināšanu, tiesu sistēmas efektivitāti un pozitīvo tendenci attiecībā uz lietu izskatīšanas termiņu samazināšanos.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Pateicoties valdības kopējam darbam, lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Taču jāturpina darbs gan pie lietu izskatīšanas kvalitātes uzlabošanas, gan iemeslu neitralizēšanas attiecībā uz tām krimināllietām, kas velkas gadiem. Ceru, ka jaunais ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs man palīdzēs. Tieši tāpēc sanāksmē ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā runāšu arī par Noziedzības Novēršanas padomes paplašināšanu un plānotajiem darbiem.”
Pēdējā pusotra gada laikā vidējais izskatīšanas termiņš civillietām pirmajā tiesu instancē samazinājies par gandrīz 20% jeb no 9,3 uz 7,7 mēnešiem, bet krimināllietās samazinājies par 15% jeb no 6,4 uz 5,4 mēnešiem. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais ilgums civillietām samazinājies gandrīz par trešdaļu.
Vidējie izskatīšanas ilgumi turpina samazināties arī otrās instances tiesās. Pēdējā pusotra gada laikā apelācijas kārtībā izskatīto krimināllietu vidējie termiņi samazinājušies par 10%, bet piecu gadu griezumā – par 25% un šobrīd ir 3,3 mēneši. Civillietu vidējais izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar 2018. gadu, palicis nemainīgs (4,2 mēneši), taču tas tik un tā ir vismaz par 2 mēnešiem īsāks, nekā tas bija 2015. gadā (samazinājies par gandrīz 40%).
Vienlaikus Tieslietu ministrija atzīmē, ka COVID-19 krīzes ietekmi uz krimināllietu izskatīšanas vidējiem termiņiem varēs redzēt šī gada beigās, jo šobrīd tiesās tiek izskatītas tās lietas (pamatā krimināllietas, kas prasa mutvārdu procesu), kuru izskatīšana tika atlikta šī gada pirmajā pusē. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas prognozēm, gada griezumā krimināllietu vidējie izskatīšanas termiņi varētu būt 2019. gada līmenī.
Termiņu samazinājums civillietām skaidrojams ar to, ka COVID-19 krīzes ietekmē tika paplašinātas iespējas skatīt lietas rakstveida procesā. Ņemot vērā to, ka šis regulējums likumā ir saglabāts