Ceturtdien, 27.janvārī, Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli, lai pārrunātu paveikto pēc Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu īstenotā kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitātes novērtējuma publiskošanas 2021.gada janvārī.
Lai ieviestu tieslietu audita ieteikumus, sadarbībā ar Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm noteiktie uzdevumi un to sasniegšanai paredzētie pasākumi ir iekļauti Noziedzības novēršanas padomes rīcības plānā – to izpilde plānota līdz 2022.gada beigām.
Balstoties uz Valsts kontroles īstenotās revīzijas rezultātiem, Tieslietu ministrija uzsākusi tiesu varas profesionāļu kvalifikācijas celšanas sistēmas reformu, veidojot tieslietu mācību centru un īstenojot jaunu pieeju mācību procesa organizācijā ar mērķi veicināt vienotu profesionālās kvalifikācijas līmeni tiesnešiem, prokuroriem, tiesu darbiniekiem un prokuroru palīgiem, kā arī specializētajiem izmeklētājiem.
Sarunas laikā J.Bordāns uzsvēra, ka tiesību normu interpretācija un to piemērošana praksē ir pirmais posms, lai izmeklēšanas un iztiesāšanas process būtu kvalitatīvs un ātrs. Jaunā centra darbā plānots piesaistīt gan Latvijas, gan ārvalstu ekspertus, lai to veidotu par izcilības centru juridiskās tālākizglītības jomā. Vienlaikus tiek virzīti arī procesuālie grozījumi, lai uzlabotu kriminālprocesa efektīvu norisi un to pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Valsts kontrolieris R.Irklis atzinīgi novērtēja Ģenerālprokuratūras aktīvo iesaisti tās darba pilnveidošanai sniegto ieteikumu ieviešanā. Valsts kontrolieris uzsvēra nepieciešamību turpināt dažādu ar tiesvedības procesa norisi saistītu jautājumu izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi iztiesāšanas ieilgšanas novēršanai, kā arī nepieciešamību rast piemērotākos risinājumus attiecībā uz to, pie kādiem nosacījumiem ir uzsākams kriminālprocess, resoriskās pārbaudes un veicami cita veida pasākumi, lai samazinātu tieslietu sistēmas noslodzi un resursus varētu koncentrēt uz sarežģītiem un no valsts interešu viedokļa nozīmīgiem kriminālprocesiem. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka uzlabojumi prokuratūras un policijas darbā veicinās arī tiesu sistēmas efektivitāti, samazinās lietu skaitu un to izskatīšanas termiņus.
Pozitīvi novērtēts arī Noziedzības novēršanas padomes ietvaros izveidotais augstāko amatpersonu un tiesībaizsardzības iestāžu vadītāju forums, kas nodrošina pastāvīgu sadarbības formātu starp tieslietu un iekšlietu ministriem, ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kā arī citām par noziedzības novēršanu tieši atbildīgām amatpersonām.
Apspriežot E-lietas projektu, tieslietu ministrs uzsvēra, ka noslēdzies sagatavošanās posms un šobrīd uzsākta tā ieviešana, vienlaikus novēršot pirmajās dienās radušās nepilnības.
PAPILDU INFORMĀCIJA:
Lai Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanu nodrošinātu visaugstākajā līmenī, pasākumu plāns un arī tā izpildes uzraudzība ir ietverta Noziedzības novēršanas padomes rīcības plānā – tas ir viens no Padomes stratēģiskā rīcības plāna svarīgākajiem punktiem. Tieslietu audita ieteikumu ieviešanas plāns ir pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā.