Publicēts: 11.02.2010.
Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Tie paredz paplašināt iespējas apcietinātajām personām tikties ar radiniekiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (turpmāki – TM) speciālisti, ņemot vērā Satversmes tiesas (turpmāk – ST) spriedumā iekļautos norādījumus.
Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, ST 2009. gada 23. aprīlī pieņēma spriedumu lietā, atzīstot par neatbilstošu Satversmei Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma normu, kura paredz, ka apcietinājumā esošai personai īslaicīgā tikšanās ar tuvinieku var būt tikai stundu ilga, turklāt tā var notikt tikai izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē. ST spriedumā norādīja, ka personas tiesības mazāk ierobežotu tāds regulējums, kas ļautu lemt par tikšanās ilgumu, izvērtējot konkrēto situāciju. Tādejādi apcietinātajam tiktu noteiktas minimālas garantijas, vienlaikus ļaujot nodrošināt arī ilgāku tikšanos, ja tas ir iespējams. ST spriedumā arī norādīts, ka apcietinātais visu apcietinājuma laiku ir pakļauts tam, ka viņa tikšanos ar radiniekiem, pat ar laulāto un bērniem, novēro un noklausās izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvis. Šādai kārtībai patlaban ir pakļauti visi apcietinātie neatkarīgi no tā, ar ko viņi tiekas. ST atzina, ka šāds regulējums nesamērīgi ierobežo tiesības uz privāto dzīvi, un norāda, ka katra gadījuma individuāla izvērtēšana, nosakot, vai apcietināto novērošana ir nepieciešama, ir uzskatāma par mazāk ierobežojošu līdzekli.
TM speciālisti, izvērtējot ST spriedumā paustas atziņas, piedāvā Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteikt, ka apcietinātajam ir tiesības nevis uz vienu stundu ilgu tikšanos, bet gan uz laiku, kas nav mazāks par vienu stundu ne retāk kā reizi mēnesī. Tādejādi netiek noteikts maksimālais tikšanās ilgums, paredzot iespēju noteikt arī tikšanos, kas ir ilgāka par vienu stundu. No likuma tiks izslēgta arī norma, ka šīs tikšanās notiek tikai un vienīgi cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā tiks veiktas arī citas izmaiņas, piemēram, tiks precizēts laiks, kad persona atbrīvojama no apcietinājuma, ja apcietinājumā turēšanas termiņš ir beidzies un nav lēmuma par tā pagarināšanu.
Savukārt no likuma tiks izslēgta norma, kas paredz prokuroriem pienākumu veikt apcietinājuma izpildes uzraudzību. Proti, pašlaik prokuratūra saņem un izskata ieslodzīto personu sūdzības par sadzīves apstākļiem un citiem jautājumiem, kas neietilpst prokuratūras kompetencē. Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumam, ieslodzīto sūdzību izskatīšana par sadzīves apstākļiem, izglītību, veselības aprūpi, nodarbinātību, uzturu un citiem jautājumiem ietilpst Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetencē. Līdz ar to prokuroriem nebūtu jāizskata sūdzības, kas saistītas ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem.
Lai veiktu likumu normu saskaņošanu ar šīm izmaiņām, tiks veikti grozījumi Prokuratūras likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Arī šos grozījumu projektus šodien izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.
Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības ministrijai, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.
Likuma grozījumi jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā.
Ar pilnu grozījumu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.
TM Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr. 67036712
e-pasts: prese.tm@tm.gov.lv