Šī gada 2. un 3. jūnijā Tieslietu ministrijā norisinājās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās (European Judicial Network in criminal matters - turpmāk EJN) reģionālo kontaktpunktu sanāksme, kuras laikā EJN kontaktpunktu pārstāvji un Latvijas praktiķi diskutēja par izmeklēšanas un procesuālo darbību veikšanas iespējām kriminālprocesā, izmantojot tehniskos līdzekļus (videokonferenci).
Sanāksmē apskatīti starptautiskās tiesiskās sadarbības krimināllietās realizēšanas teorētiskie aspekti, kā arī praktiskās nianses tieši jautājumos, kas skar lietas dalībnieka nopratināšanu, izmantojot videokonferences režīmu. Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas EJN kontaktpunkti sanāksmes laikā sniedza informāciju par savas dalībvalsts tiesisko regulējumu procesuālo darbību veikšanā caur videokonferenci. Diskusiju laikā tika apspriestas tādas tiesiskās sadarbības iespējas, ka videokonferences nodrošināšana ar nolūku lūgt dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību lietas dalībnieka dalībai visa procesa garumā.
Diskutējot par pārrobežu krimināltiesisko sadarbību, praktiķi atzīmēja aspektus, kuriem būtu pievēršama uzmanība, piemēram, pierādījumu pieļaujamība kriminālprocesos, kuros tiek organizēta videokonference, drošs saziņas kanāls, datu aizsardzība, lietas dalībnieka statuss un personas piekrišana pratināšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus. Organizējot videokonferences, bieži vien dalībvalstu tiesas saskarās ar dažādām problēmām, piemēram, citas valsts īpašu prasību ievērošana, tehniskais risinājums, komunikācijas un saziņas problēmas. Jānorāda, ka EJN Reģionālajā sanāksmē kontaktpunkti diskutēja un mēģināja atrast risinājumus šādiem aspektiem:
- vai pašreizējais starptautiskais tiesiskais regulējums ļauj veikt pārrobežu videokonferenci ar personu (apsūdzētais / cietušais / liecinieks / eksperts) bez dalībvalsts, kurā persona atrodas, kompetentās iestādes iesaistes?
- Vai var nosūtīt tiesiskas palīdzības lūgumu par lietas dalībnieka dalību visa procesa garumā videokonferences režīmā?
- Vai lūguma izpildvalsts tiesas tiesnesim būtu jāpiedalās organizētās videokonferences laikā, ja procesā piedalās lūguma iesniedzejvalsts tiesas tiesnesis?
Tāpat sanāksmes laikā apskatīts videokonferences nodrošināšanas Eiropas Savienībā tiesiskais regulējums, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās ar mērķi noskaidrot EJN kontaktpunktu viedokļus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, izdodot Eiropas izpildes rīkojumu. Minētais jautājums tika skatīts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2021.gada 11.novembrī pieņemto spriedumu lietā C-852/19 Gavanozov II (sk.šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62019CJ0852&qid=1654122114775&from=LV ).
Atzīmējot krimināltiesiskās sadarbības digitalizācijas iespējas, jānorāda, ka Tiesu administrācijas pārstāvis EJN kontaktpunktus informēja par E-pierādījumu platformu, kuru Latvija viena no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā ir integrējusi savā infrastruktūrā.
Savukārt Eiropas Savienības Komisijas pārstāvis sniedza informācija par aktuālo situāciju saistībā ar jauno tiesiskās sadarbības instrumentu — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par tiesiskās sadarbības digitalizāciju un tiesu pieejamības nodrošināšanu pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās, un ar ko groza noteiktus aktus tiesu sadarbības jomā. Tādejādi EJN Kontaktpunkti apmainījās ar pieredzi par digitalizācijas iespējām dalībvalstīs, apspriežot pastāvošās problēmas un piedāvājot iespējamos risinājumus sadarbības veicināšanai.