Publicēts: 08.04.2010.
2010. gada tematiskais raksts
Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros
Starptautiskā romu diena oficiāli pasludināta 1990. gadā Polijā, Starptautiskā romu kopienas ceturtā Vispasaules romu kongresa laikā, ar mērķi popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropā vislielāko mazākumtautību - romiem. Vispasaules romu kongress uzskatāms par romu lielāko starptautiska mēroga saietu. Šī kongresa ietvaros arī ir dibināta Starptautiskā romu kopiena, atzīts romu karogs un Jarko Jovanoviča (Jarko Jovanovića) komponētā dziesma „Gelem, gelem” pasludināta par romu tautas himnu.
Viens no šīs dienas atzīmēšanas pamatmērķiem ir atgādināt sabiedrībai par ilgstoši pastāvošo romu diskrimināciju. Kaut arī starptautiskie un Eiropas cilvēktiesību normatīvie akti skaidri paredz vienlīdzīgu attieksmi likuma priekšā neatkarīgi no etniskās izcelsmes, Eiropas romi joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju ikdienā. Lai gan lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ar romiem ir saskārušies vienīgi uz ielas vai tirgū, tomēr Eirobaromentra aptaujas dati norāda, ka gandrīz ceturtā daļa no visiem eiropiešiem nevēlās dzīvot kaimiņos ar romiem.
Romi dzīvo Latvijas teritorijā no 16. gs., bet sabiedrības vairākums par viņiem zina ļoti maz. Vēsturiski izveidojušies stereotipi un aizspriedumi ierobežo sabiedrības vēlmi romus iepazīt tuvāk. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra statistikas datiem 2010. gada sākumā Latvijā dzīvo 8581 romu, tas ir 0,3% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, atšķirībā no cita etniskā mazākuma pārstāvjiem, romu kopienas integrācija sabiedrībā nav saistīta ar nepietiekošo valsts valodas prasmi vai ievērojamu nepilsoņu skaitu kopienas vidū. Latvijas senākās mazākumtautības pārstāvjiem romiem ir labas latviešu un krievu valodas runātprasmes, bet 94,2% romu ir Latvijas pilsoņi (2010. gada sākumā).
Statistikas dati, kā arī Eiropas Komisijas 2008. gada ziņojums, liecina, ka romu kopiena ir visvairāk sociālās atstumtības riskam pakļautā etniskā grupa, kurai ir viszemākais izglītības līmenis un legāli nodarbināto skaits. Ja nav atbilstošas izglītības, nav iespējams konkurēt darba tirgū, bet ja nav darba un regulāru ienākumu sarežģīti iegūt izglītību. Turklāt izglītības un darba iemaņu trūkums nav vienīgie iemesli, kāpēc romus nelabprāt pieņem darbā – negatīvie stereotipi un aizspriedumi par šo tautu, bieži neļauj tās pārstāvjiem pat ar izglītību iegūt darbu. Kā liecina 2006. gada aptaujas „Latvijas un tās reģionu specifiskās problēmas” rezultāti, no visām etniskajām grupām Latvijas iedzīvotāji viskritiskāk vērtē iespēju darbu iegūt romiem. Pēc romu kopienas pārstāvju liecībām viņi saskaras ar diskriminējošu attieksmi publiskās vietās, izglītības iestādēs, stājoties darba attiecībās, darba vietās un saņemot sociālos pakalpojumus. Ne reti aizskaroša ir arī plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija par romiem.
Visi šie apstākļi kopumā noved romu kopienas pārstāvjus pie nabadzības. It īpaši romu sievietes un bērni, dzīvojot sociāli nelabvēlīgos apstākļos, cieš no sociālās un ekonomiskās atstumtības, kā arī no nevienlīdzīgas attieksmes. Vairākās Eiropas valstīs romu sievietes bieži tiek ekspluatētas, viņas saņem mazāku darba algu un nesaņem sociālos pabalstus, romu tautības pārstāvjiem nav nodrošināta pietiekama piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem. Eiropas pētījuma dati par veselības nevienlīdzību norada, ka romiem paredzamais dzīves ilgums ir par 10 līdz 15 gadiem īsāks nekā citu tautību iedzīvotājiem.
Lai uzlabotu romu integrāciju, jānodrošina pieeja iekļaujošai izglītībai un darba tirgum, kā arī jāinformē sabiedrība par romu kopienas vēsturi, kultūru un dažādību.
Latvijā romu integrācijas procesa uzlabošanai 2006. gadā tika izstrādāta valsts programma „Čigāni (romi) Latvijā” 2007. - 2009. gadam, kuras ietvaros īstenoti vairāki pasākumi. Piemēram, tika sagatavoti 20 skolotāju palīgi romi un 30 skolotāji darbam izglītības iestādēs iekļaujošajās grupās, kurās kopā ar citu tautību bērniem mācās arī romu bērni. 2008. gadā seši romi uzsāka darbu kā skolotāju palīgi iekļaujošajās grupās. 2009. gadā šis skaits palielinājies līdz astoņiem romu skolotāju palīgiem. Projekts turpinās arī 2010. gadā – septiņi romi strādā kā skolotāju palīgi iekļaujošajās grupās.
Vairākas romu un starpetniskās nevalstiskās organizācijas minētās programmas ietvaros īstenoja projektus un informatīvus pasākumus, lai attīstītu un popularizētu Latvijas romu kultūru un paaugstinātu sabiedrības zināšanas par romu kopienas vēsturi, tradīcijām un dzīves veidu.
Attīstot romu integrācijas politiku Eiropas līmenī, 2008. gadā tika izveidota ES romu platforma (EU Platform for Roma inclusion), kuras mērķis ir veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm par romu integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu. Šīs platformas darbības ietvaros ir izstrādāti Kopējie romu iekļaušanas pamatprincipi, kuri ES dalībvalstīm un kandidātvaltīm jāņem vērā īstenojot romu integrācijas un sociālās iekļaušanas politiku.
Kopējie romu iekļaušanas pamatprincipi paredz:
- konstruktīvas, pragmatiskas un nediskriminējošas politikas izstrādi un īstenošanu;
- romu izvirzīšanu kā noteiktu, bet ne ekskluzīvu mērķa grupu, kas jāiekļauj nozaru politikās;
- starpkultūru pieejas pielietošanu;
- mērķtiecīgu romu integrāciju plašākā sabiedrībā;
- Kopienas instrumentu izmantošanu, izstrādājot un īstenojot romu integrācijas politiku;
- aktīvu pašvaldību iesaistīšanu romu integrācijas politikas īstenošanā;
- uz pierādījumiem balstītu romu integrācijas politikas veidošanu;
- pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu romu integrācijas politikas īstenošanā;
- romu aktīvu dalību un iesaistīšanu romu integrācijas politikas iestrādē un īstenošanā.
Izmantojot plašākas politikas instrumentus kā, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, romi nav jāizvirza kā īpaša grupa starp citām etniskajām grupām, kas cieš no sliktākiem sociālajiem apstākļiem – viņiem ir jānodrošina tādi paši apstākļi kā jebkuram, kas pakļauts nabadzībai un sociālai atstumtībai. Attīstot starpkultūru izglītību tiek nodrošināta romu kopienas pārstāvju un sabiedrības locekļu savstarpēja mācīšanas un negatīvu stereotipu mazināšanu.
2010. gadā 8. - 9. aprīlim Spānijā Kordobā notiek otrais vispasaules romu samits, kura laikā tiek aktualizēti romu integrācijas jautājumi par ES finanšu instrumentu izmantošanu, dzimumvienlīdzību un diskrimināciju, pilsoniskās sabiedrības iesaisti politikas īstenošanā, kā arī par jau izstrādātās un īstenotās politikas novērtēšanu.
Šis tematiskais raksts tapis Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros.
Vairāk informācijas:
EU and the Roma homepage
EU Roma Summit page
Commission report on the Roma (pdf)
European Network Against Racism – Roma newsletter
Rakstu sagatavojis
TM Sabiedrības integrācijas lietu departaments
TM Administratīvais departaments
Tālr. 67036739
e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv