Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13.1 pantu maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) pēc eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas kontroles dienesta direktors. Pēc administratora iecelšanas amatā administratoram izdod amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 16.2 pantam pēc iecelšanas amatā administratoram reizi divos gados, skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas (turpmāk – kvalifikācijas periods), jākārto kvalifikācijas eksāmens. Minētais pienākums kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecas arī uz administratoru, kura amata darbība ir apturēta, vai kurš ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir kvalifikācijas pilnveides pasākumu apmeklējumi 32 akadēmisko stundu apmērā kārtējās apliecības derīguma termiņa laikā līdz brīdim, kad tiek iesniegts iesniegums par pieteikšanos kvalifikācijas eksāmenam. Kvalifikācijas pilnveides pasākumi apmeklējami Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 288 "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 288) 3. punktā norādītajās jomās.
Līdz ar to kvalifikācijas pilnveides pasākumus nepieciešamo akadēmisko stundu apmērā administrators var apmeklēt no amata apliecības derīguma termiņa sākuma līdz brīdim, kad administrators piesakās kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, nevis visā apliecības derīguma termiņa laikā. Aicinām administratorus ņemt vērā normatīvajos aktos minētās prasības un savlaicīgi apmeklēt kvalifikācijas pilnveides pasākumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 288 88. punktu Maksātnespējas kontroles dienests ne vēlāk kā divus mēnešus pirms kvalifikācijas eksāmena savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par pieteikšanos eksāmenam. Ņemot vērā, ka kvalifikācijas eksāmenā administratora zināšanas un to piemērošanas prasmi pārbauda eksaminācijas komisija, savukārt Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina kvalifikācijas eksāmena organizēšanu un norisi, eksaminācijas komisija ir noteikusi plānotos kvalifikācijas eksāmenu norises datumus amatā ieceltajiem administratoriem.
Katra kvalifikācijas eksāmena norises datums noteikts pēc iespējas tuvāk administratoriem izdotās amata apliecības derīguma termiņa beigām. Konkrēti datumi izvēlēti, lai ievērotu un nodrošinātu normatīvajā regulējumā noteiktās administratora tiesības ne tikai pēc iespējas ilgāk apmeklēt kvalifikācijas pilnveides pasākumus, lai iegūtu nepieciešamo akadēmisko stundu skaitu, bet arī, lai līdz amata apliecības derīguma termiņa beigām administratoram nepieciešamības gadījumā būtu iespēja izmantot savas tiesības, iesniedzot attiecīgus lūgumus. Tāpat jāņem vērā, ka pēc kvalifikācijas eksāmena norises dienas līdz administratora amata darbības termiņa beigām eksaminācijas komisijai un Maksātnespējas kontroles dienestam noteiktos termiņos ir jāveic dažādas procesuālās darbības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 288.
Proti, eksaminācijas komisijai ir jāvērtē kvalifikācijas eksāmena darbi, Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram pēc vērtējumu saņemšanas jāpieņem attiecīgi lēmumi par administratora amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt. Tāpat administratoriem tiek nodrošināta iespēja kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanas gadījumā iesniegt lūgumu atkārtoti kārtot kvalifikācijas eksāmenu vai lūgumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu, ja objektīvu apstākļu dēļ administrators nevarēja kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram savukārt jāpieņem attiecīgi lēmums par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu, atteikumu to pagarināt, administratora atcelšanu no amata. Vēršama uzmanība, ka minētās procesuālās darbības ir veicamas līdz administratora amata apliecības derīguma termiņa beigām.
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka neatkarīgi no tā, administrators ir vai nav nokārtojis kārtējo kvalifikācijas eksāmenu, amata apliecības derīguma termiņš nemainās. Proti, administratora, kurš sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu, amata apliecības derīguma termiņš tiek pagarināts attiecīgi par diviem gadiem, skaitot no izdotās amata apliecības derīguma termiņa beigām. Tāpat administrators, kurš nenokārto kvalifikācijas eksāmenu un nav izteicis vēlēšanos atkārtoti kārtot kvalifikācijas eksāmenu, tiek atcelts no amata pēc administratoram izdotās amata apliecības derīguma termiņa beigām.
Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem, 2019. gada 19. jūnijā ir 197 administratori.
Paveiktais laika posmā 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim:
- Veicināta tiesiskās aizsardzības procesa efektīvākā piemērošana;
- Maksātnespējas regulējuma pilnveidošana;
- Sabiedrības informēšanas pasākumi par aktualitātēm maksātnespējas jomā un darbs pie sabiedrības uzticības vairošanas maksātnespējas procesa norises likumībai
- Stiprināta Valsts policijas, prokuratūras un tiesas kompetence.
- 2019. gadā veicamie pašakumi
1. Veicināta tiesiskās aizsardzības procesa efektīvāka piemērošana
2018. gada 26. un 27. septembrī norisinājās Maksātnespējas kontroles dienesta organizētā starptautiskā konference “Tiesiskās aizsardzības process – aplūkojot veidus, kā var restrukturēt parādus” (“Legal Protection Proceedings – Exploring Approaches to Debt Restructuring”). Konferences mērķis bija aplūkot tiesiskās aizsardzības procesu ne tikai no tiesiskā aspekta, bet arī ekonomiskā, lai rezultātā nonāktu pie priekšlikumiem, kā efektivizēt tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu Latvijā. Kā viens no konferences secinājumiem tika izvirzīts, ka sekmīgai parādu restrukturizācijai nepieciešams ne vien efektīvs tiesiskais regulējums, bet arī tāda uzņēmējdarbības kultūra, kas vērsta uz uzņēmējdarbības saglabāšanu.
Tāpat vairāku informatīvo pasākumu ietvaros tika veikta uzņēmēju informēšana par pirmsmaksātnespējas risinājumiem. Piemēram, semināru cikla ietvaros “Valsts atbalsta biznesu”, kas notika Valmierā, Liepājā un Jelgavā, notika uzņēmēju informēšana par iespējām aizsargāt savas intereses biznesa partneru maksātnespējas procesā, tika sniegta informācija par kreditora tiesībām pirms maksātnespējas procesa un tā laikā. Papildus tam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm ir izstrādājusi informatīvu materiālu - dzīves situāciju “Uzņēmējdarbības izbeigšana”, kas publicēta valsts un pašvaldību vienotajā portālā latvija.lv[1]. Uzņēmējdarbības izbeigšanas dzīves situācijā iekļauta informācija par komercsabiedrības reorganizāciju, komercsabiedrības likvidāciju un maksātnespējas procesu. Papildus, veicinot uzņēmēju informētību un izpratni par tiesiskās aizsardzības procesu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, nodrošinot ārvalstu investīciju apkalpošanu Latvijā, ir nodrošinājusi informācijas sniegšanu saviem klientiem par investīciju aizsardzības tiesiskā regulējuma ietvaru Latvijā. Tāpat Maksātnespējas kontroles dienesta sagatavotie informatīvie materiāli tika publicēti vairākās tīmekļa vietnēs (Maksātnespējas kontroles dienesta, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas u.c. mājas lapās un sociālo tīklu kontos[2]). Tieslietu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija savā tīmekļa vietnē ir publicējusi “Ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijas”[3].
Lai izvērtētu esošā regulējuma piemērošanas problemātiku, veicot tā analītisku salīdzinājumu ar ārvalstu regulējumu, tika veikts pētījums “Par tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma efektivitāti”. Pētījuma rezultāti 2019. gadā tiks prezentēti Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā.
2. Maksātnespējas regulējuma pilnveidošana
2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie savstarpēji saistītie likumi “Grozījumi Maksātnespējas likumā” un “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz t.sk. efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību juridiskas personas maksātnespējas procesā, izskatot strīdus tiesā paātrinātā un vienkāršotā kārtībā. Ar grozījumiem maksātnespējas procesā konstatētos civilprocesuālos strīdus integrē juridiskās personas maksātnespējas procesā, tādējādi padarot strīda izskatīšanu tiesā efektīvāku.
Ar minētajiem grozījumiem tika mainīts Maksātnespējas administrācijas nosaukums uz “Maksātnespējas kontroles dienests”, noteiktos gadījumos paredzēts juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts arī tiesiskās aizsardzības procesam un nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām netraucēta un skaidra piemērošana praksē. Papildus minētajam ar Maksātnespējas likuma grozījumiem precizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai, administratora rīcība ar viltotiem dokumentiem, efektivizēta uzņēmuma pārdošana, kā arī precizēta disciplinārlietu izskatīšanas kārtība. Savukārt ar grozījumiem Civilprocesa likumā noteikta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un maksātnespējas procesa administratoru nekavējoša atcelšana (personai ir tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumā konstatētos pārkāpumus, bet tas neaptur atcelšanas izpildi)[4].
Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē 2018. gadā diskutēja par maksātnespējas procesa izmaksām kontekstā ar Maksātnespējas kontroles dienesta 2017. gada ziņojumā izdarītajiem secinājumiem par maksātnespējas procesa izmaksu pamatotību un izvirzīto mērķi 2018. gadā kontroles pasākumu ietvaros tām pievērst pastiprinātu uzmanību. Diskusiju rezultātā, padomes locekļiem vienojoties, Saeimā tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz veicināt maksātnespējas procesa caurspīdīgumu, tajā skaitā maksātnespējas procesa izmaksu pamatotības kontroli, jo praksē sastopami gadījumi, kad maksātnespējas procesos ir noteiktas izmaksas, kas objektīvi nav nepieciešamas, tostarp gadījumi, kad maksātnespējas procesā noteiktas nesamērīgi augstas izmaksas.
Vienlaicīgi sabiedrībai tika sniegta informācija un skaidrojumi par maksātnespējas procesu, tā risināšanas iespējām un sekām. Piemēram, Maksātnespējas kontroles dienests piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā diskusijā par juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi, kreditoru tiesībām tajā, kā arī par subjektiem, kas var iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.[5] Ekonomikas ministrijas, ALTUM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotā foruma “Valsts atbalsta biznesu” ietvaros, piedaloties Maksātnespējas kontroles dienestam, uzņēmējus informēja par kreditora tiesībām pirms maksātnespējas procesa un tā laikā.
Arī Valsts ieņēmumu dienests, regulāri analizējot cēloņus un iemeslus tam, kādēļ nodokļu maksātājs, izpildoties likumā noteiktajiem kritērijiem, pats nav izpildījis pienākumu pašam iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, ir ieviesis preventīvus pasākumus pirms nodokļu maksātāju saukšanas pie likumā noteiktās atbildības. Proti – Valsts ieņēmumu dienests skaidro, informē, brīdina (arī elektroniskās deklarēšanas sistēmā par nokavēto nodokļu maksājumu esību), aicina nodokļu maksātājus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pildīt pienākumus. Tiek veicināta nodokļu parāda labprātīga samaksa, nodokļu maksātāju informēšana par normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļu maksātāja pienākumiem, vienlaikus skaidrojot nodokļu parādu labprātīgas samaksas iespējas. Administratīvā pārkāpuma lietvedība par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu tiek uzsākta tikai gadījumā, ja arī pēc brīdinājumā noteiktā termiņa nav iesniegts tiesā maksātnespējas procesa pieteikums un nav veikta parāda nomaksa[6].
3. Sabiedrības informēšanas pasākumi par aktualitātēm maksātnespējas jomā un darbs pie sabiedrības uzticības vairošanas maksātnespējas procesa norises likumībai
Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas tīmekļa vietnēs un sociālo tīklu kontos regulāri tiek publiskota informācija, informējot sabiedrību gan par neseniem notikumiem jomā, gan sniedzot skaidrojošu informāciju par maksātnespējas jomu regulējošo normu saturu un piemērošanu.
Turpinot iedzīvināt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reforma, ar grozījumiem normatīvajos aktos ieviesta ciešāka uzraudzība, stingrāki noteikumi par interešu konfliktiem un smagāki sodi par amatpārkāpumiem, tā kopumā pastiprinot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību.
2018. gadā ir izveidota Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma, kuras mērķis ir sekmēt Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumu veikšanu, normatīvajos aktos noteikto ziņu sagatavošanu un publiskošanu Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē, informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošā persona) pienākumu izpildi un tiesību izmantošanu. Plānots Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas darbību uzsākt pa posmiem. Sākot ar 2019. gada 1. janvāri to sāks izmantot maksātnespējas procesa administratori un uzraugošās personas, savukārt kreditori un to pārstāvji, parādnieka pārstāvis juridiskās personas maksātnespējas procesā un parādnieks un tā pārstāvis fiziskās personas maksātnespējas procesā Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu sāks izmantot, sākot no 2019. gada 15. aprīļa. Ņemot vērā plānoto Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēmas daudzfunkcionalitāti, paredzēts, ka arī darbiniekiem būs tiesības iesniegt savus prasījumus Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā, sākot ar 2020. gadu. Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma atvieglos vienu no Maksātnespējas kontroles dienesta pamatuzdevumiem - maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzību. Lietojot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu Maksātnespējas kontroles dienestam būs iespējams savlaicīgi iegūt informāciju, to atlasīt, apstrādāt un analizēt.
4. Stiprināta Valsts policijas, prokuratūras un tiesas kompetence
Veicinot Maksātnespējas kontroles dienesta, Valsts policijas un Latvijas Republikas Prokuratūras savstarpējo sadarbību cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar maksātnespējas jomu, 2018. gada nogalē notikušas apmācības Valsts policijas un prokuratūras amatpersonām par tēmām, kuras skar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu maksātnespējas jomā.
Tāpat 2018. gada 6. februārī Latvijas Tiesnešu mācību centrs ir organizējis semināru “Maksātnespējas process”, kurā piedalījās 39 tiesneši un 10 tiesu darbinieki.
Informējam, ka 2018. gada 27. un 28. augustā 18 tiesneši un 4 tiesu darbinieki piedalījās Eiropas tiesību akadēmijas mācībās “Pārrobežu maksātnespējas procesi Eiropas Savienībā” un 2018. gada 26. un 27. septembrī 9 tiesneši piedalījās Maksātnespējas kontroles dienesta rīkotajā starptautiskajā konferencē “Tiesiskās aizsardzības process – aplūkojot veidus, kā var restrukturēt parādus”.
Spriežot pēc 2018. gada Ārvalstu investoru padomes Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījuma, daudzi ārvalstu investori atzinīgi novērtē progresu, kas panākts maksātnespējas jomā, bieži vien nosaucot to kā vienu no labākajām politikas iniciatīvām, ko Latvijas politikas veidotāji ir ieviesuši pēdējos piecos gados.[7]
5. 2019. gadā veicamie pasākumi
Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānā 2019. gadam paredzētie uzdevumi un pasākumi ir vērsti uz tiesiskās aizsardzības procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanu.
2018. gada nogalē tika veikti divi pētījumi – “Par tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma efektivitāti” un “Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas nosacījumi un tā efektivitāte”. Turklāt Tieslietu ministrijā ir uzsākta nepieciešamā regulējuma izstrāde, lai nodrošinātu atvieglota fiziskās personas maksātnespējas procesa ieviešanu.
Līdz ar to, 2018. gadā jau veiktas darbības, lai 2019. gadā nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanu. 2019. gadā tiks pabeigta atlikušo maksātnespējas procesa administratoru, kuri darbojas uz sertifikāta pamata, eksaminācija, tādējādi nodrošinot, ka visi darbojošies maksātnespējas procesa administratori ir Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā iecelti amatā ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora rīkojumu.
Tāpat 2019. gada pirmajā pusē tiek sagaidīts Starptautiskā Valūtas fonda izvērtējums par maksātnespējas regulējumu, kura ietvaros vērtē jau veiktās reformas, kā arī to rezultatīvos rādītājus.
Piedāvājam iepazīties ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) novērtējuma ziņojuma par maksātnespējas regulējumu Latvijā pilnu tekstu.
Ziņojuma galvenās atziņas un rekomendācijas prezentētas 2019. gada 14. februārī. SVF veiktais pētījums izvērtē maksātnespējas administrēšanas sistēmas pilnveides iespējas, īpaši pievēršoties maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzībai, kā arī maksātnespējas procesa caurskatāmībai un kreditoru labāko interešu ievērošanai.
Pētījums veikts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā "Justīcija attīstībai" un ir daļa no visaptveroša Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma. Novērtējums ietver starptautisko ekspertu veiktu neatkarīgu Latvijas tiesu sistēmas, maksātnespējas regulējuma un komerctiesību regulējuma analīzi, kā arī rekomendācijas to iespējamai pilnveidei un modernizācijai. Novērtējums sastāv no trīs pētījumiem, kurus veica īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju pārstāvji: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti. Novērtējuma secinājumi tiks izmantoti kā bāze konkrētu attīstības plānu sagatavošanai, kā arī normatīvo aktu iespējamiem grozījumiem. Vairāk uzzināt par pētījumu ir iespējams šeit un šeit.
Oriģinālais ziņojuma teksts angļu valodā pieejams ŠEIT.
Neoficiāls tulkojums latviešu valodā apskatāms ŠEIT.
Papildu informācija:
Tiesu administrācijas īstenotā projekta “Justīcija attīstībai” galvenais mērķis ir uzlabot komercdarbības vidi, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci. Atbildīgās iestādes funkcijas projekta īstenošanas laikā pilda Tieslietu ministrija. Projektu 85 % apmērā finansē ESF, un 15% ir valsts budžeta finansējums.
Ceturtdien, 15. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā 7 likumprojektu pakete, ar kuru plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām.
Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to maksātspējas problēmas.
Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam, ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus.
Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.
Tāpat tiesas kompetencē tiek nodots Latvijā maksātnespējas jomā pašlaik jauns risinājums – iespēja noteiktos gadījumos atcelt fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām.
Ar likumprojektu tiek izstrādāts jauns Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kā arī grozījumi vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mehānisma piemērošanu. Proti, grozījumi paredzēti Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Notariāta likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Pēc likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, Tieslietu ministrija apkopos citu ministriju un institūciju sniegtos atzinumus. Pēc atzinumu apkopošanas likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Uzsākts projekts “Atbalsts parādu restrukturizācijai Latvijā”
Latvijas iestādes ir paziņojušas par jauniem soļiem, lai stiprinātu maksātnespējas procedūras valstī, pievēršot lielāku uzmanību parādu pārstrukturēšanai un pārrobežu maksātnespējai.
Pasākumi, kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt vispārējo ekonomiku, balstās uz progresu, ko Latvija jau ir sasniegusi reformās, kas veiktas maksātnespējas procesa administratoru profesijā.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir ieguldīts liels darbs, lai palīdzētu atrisināt dažādus jautājumus maksātnespējas jomā. Nākamais solis ir koncentrēties uz mehānismiem, kas parādniekiem sniedz otro iespēju atjaunot vai saglabāt to līdzdalību ekonomiskajos procesos.
Šim nolūkam Tieslietu ministrija 20. septembrī uzsāka jaunu projektu, kura mērķis ir stiprināt atbalstu parādu restrukturizācijai un uzlabot pušu spējas administrēt pārrobežu maksātnespējas procedūras.
Projektu finansē Eiropas Savienība, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu, un īsteno Eiropas Restrukturizācijas un attīstības banka (ERAB) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un ar PwC Latvija vadīta finanšu un juridisko ekspertu konsorcija atbalstu. Projekts:
- apzinās normatīvā regulējuma vai tā piemērošanas problēmas, kas kavē parādu restrukturizāciju Latvijā, padziļināti pārskatot esošo praksi,
- izstrādās stratēģijas un mehānismus, lai jau agrīnā posmā stiprinātu un veicinātu parādu pārstrukturēšanas izmantošanu, tostarp vadlīnijas par labāko praksi lēmumu pieņemšanā finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem,
- apmācīs galvenās ieinteresētās personas, proti, tiesnešus, maksātnespējas procesa administratorus un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas parādu pārstrukturēšanā un pārrobežu maksātnespējā,
- palielinās valsts un privātā sektora informētību par parādu pārstrukturēšanas priekšrocībām.
Projekta īstenošanas ietvaros tiks pievērsta īpaša uzmanība nu jau spēkā esošajai Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīvai, kas Latvijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāievieš līdz 2021. gada 17. jūlijam. Šīs jaunās direktīvas mērķis ir sekmēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un novērst šķēršļus, kuri liedz īstenot kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību un kuru rašanās cēlonis ir atšķirības, kas pastāv valstu tiesību aktos un procedūrās.
Šīs direktīvas nolūks ir, neskarot darba ņēmēju pamattiesības un brīvības, novērst šādus šķēršļus, nodrošinot, ka pastāvētspējīgiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, ir pieejams iedarbīgs valsts preventīvās pārstrukturēšanas regulējums. Pēdējais ļaus tiem turpināt darbību, nodrošinās, ka uzņēmēji, kuri ir maksātnespējīgi vai ar pārmērīgām parādsaistībām, var izmantot pilnīgu parādsaistību dzēšanu, un ka tiek uzlabots ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitāte, it īpaši attiecībā uz patērēto laiku.
Projekts tiks īstenots 18 mēnešu laikā. Nākamie soļi ietver konsultācijas ar valsts un privātajām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas parāda restrukturizācijā, un ziņojumu, kurā analizētas visas nepieciešamās reformu jomas pašreizējā parāda restrukturizēšanas sistēmā, tostarp direktīvas rezultātā.