Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un citu atbildīgo iestāžu izstrādāto pasākumu plānu, lai izpildītu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veiktajā Latvijas 3. fāzes novērtējumā izteiktās rekomendācijas – to mērķis stiprināt Latvijas spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju un ar to saistītos noziegumus (naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi, tostarp ar grāmatvedību saistītie pārkāpumi). Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Latvija ir apstiprinājusi savu ceļa karti turpmākajiem diviem gadiem, lai nodrošinātu tai izteikto rekomendāciju izpildi un stiprinātu tiesiskumu, veicinātu ekonomisko izaugsmi, nodrošinātu caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un stabilu tiesisko vidi. Plāns, galvenokārt, ir orientēts uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu attiecībā uz pārrobežu kukuļošanas shēmām vai naudas atmazgāšanu. Stratēģiski nozīmīga loma šo rekomendāciju izpildē būs Ģenerālprokuratūrai, un, protams, arī nākamajam ģenerālprokuroram. Tāpēc Tieslietu padomei jāizraugās un Saeimai jāieceļ amatā tāds ģenerālprokurors, kurš vislabāk atbilst šī uzdevuma izpildei.” Pērn oktobrī OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas publiskotajā Latvijas novērtējumā tika norādīts, ka pozitīvās izmaiņas likumdošanā nepieciešams transformēt efektīvā turpmākā to praktiskā pielietošanā. Kopumā OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupa Latvijai sniedza 44 rekomendācijas, paredzot praktiskus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus sodus. Ministru kabinetā apstiprinātajā pasākumu plānā ir noteiktas atbildīgās institūcijas rekomendāciju izpildei, kā arī paredzēti uzdevumi ar konkrētiem izpildes termiņiem. Lai veidotu sodu politiku kukuļošanas lietās un nodrošinātu efektīvus sodus par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, Tieslietu ministrija organizēs tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācības, savukārt Ģenerālprokuratūra nodrošinās efektīvu prokurora kriminālprocesuālo pilnvaru izmantošanu un pilnveidos šobrīd pastāvošo prokuroru kontroles mehānismu. Viens no uzdevumiem rekomendāciju izpildei ir arī Ekonomisko lietu tiesas izveide, lai palielinātu notiesājošo spriedumu skaitu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās. Jau ar darbības sākšanu 2021. gada 1. janvārī Ekonomisko lietu tiesa izskatīs lietas par sarežģītiem ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat arī Ģenerālprokuratūrai būs jānodrošina prioritāru, savlaicīgu un aktīvu izmeklēšanas uzraudzību un kriminālvajāšanu naudas atmazgāšanas lietās. Atbildīgajām iestādēm informācija par rekomendāciju plānu izpildi jāiesniedz Tieslietu ministrijai līdz 2021. gada 1. septembrim. Plašāk ar plānu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā. Papildu informācija: Tieslietu ministrija kopš Latvijas pievienošanās OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos koordinē visu iestāžu darbu attiecībā uz Konvencijas prasību izpildi. Valdības apstiprinātajā pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi būs jānodrošina Tieslietu, Finanšu un Ārlietu ministrijām, KNAB, Valsts policijai, Prokuratūrai un tiesām, FKTK, FID, VID, Valsts kancelejai un Altum. Latvijai 2021. gada oktobrī Latvijai ir jāsniedz ziņojums par rekomendāciju izpildi. Ar OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas veikto Latvijas 3. fāzes novērtējumu var iepazīties šeit. Lana Mauliņa Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67036738 E – pasts: Lana.Maulina@tm.gov.lv
Publicēts: 28.04.2020.
