Ūtardiņ, 23.augustā, Ministru kabineta izbraukuma sēdē Ludzā Ministru prezidenta bīdris, tīslītu ministris Juoņs Bordāns informēja par tīslītu nūzaris aktualitatem Latgolā, eipašu viereibu pīgrīžūt latvīšu volūdys i latgalīšu rokstu volūdys izmantuošonys styprynuošonai Latgolā, kur vys vēļ kasdīnys situacejuos daīt sasadūrt ar krīvu volūdys ilgtermeņa dominanci.
Tīslītu ministris J. Bordāns pastreipoj, ka taišni volūda i kulturtelpa veidoj īdzeivuotuoju nacionalū ideņtitati i pīdereibys izjiutu sovai vaļstei, kas tymā pošā laikā ir ari nacionaluos drūšeibys vaicuojums. Eipaši svareigi i aktuali tys ir Latgolā, kur Krīvejis pīrūbežā ir leli riski dezinformacejis i napatīsu ziņu izaplateišonai.
Ar mierki styprynuot latgalīšu rokstu volūdu pyrmū reizi Latvejis viesturē – nu paguojušuo gods augusta – Vaļsts volūdys centrā (tuoļuok tekstā – VVC) struodoj latgalīšu rokstu volūdys konsultants, kas nūdrūsynoj latgaliskuos ideņtitatis i kulturviesturiskuos vidis saglobuošonu i veicynoj latgalīšu rokstu volūdys lītuojumu i atteisteibu. Konsultants struodoj kūpā ar VVC Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseju, dūd konsultacejis VVC inspektorim Latgolā, kai ari nūdrūsynoj VVC sadarbeibu ar īdzeivuotuojim, tai styprynojūt latgalīšu rokstu volūdys izmontuošonu.
Jau septembrī ir nūdūmuots publiskuot dūtūs konsultaceju pyrmū apkūpuojumu VVC škārsteikla vītnē eipaši latgalīšu rokstu volūdai dūmuotajā sadaļā. Latgolā niu teik apsavārta vareiba VVC izveiduot koordinatora amatu, lai cīšuok struoduotu kūpā ar sabīdriskajim paleigim i aktualizātu itū institutu Latgolā.
Taipat MK izbraukuma sēdē J. Bordāns informēja par PSRS okupacejas izdareitūs zaudiejumu apriekinuošonys gaitu i tuoluokū reiceibu varamuos zaudiejumu kompensacejis praseibys ceļšonai pret Krīveju kai PSRS tīseibu puormontuotuoju. Tīslītu ministris pastreipoj, ka vajadzeigs vysu treis Baļtejis vaļstu vydā augstuokajā politiskajā leiminī aktualizēt PSRS okupacejas izdareitūs zaudiejumus i tūs apriekinuošonu.
Komiseja ir sagatavejuse starpziņuojumu par komisejis 14 godu darbeibys laikā izdareitajim apriekinim i vēļ doromajim dorbim, kas tiks apsavārts kaidā nu nuokušūs vaļdeibys sēžu. Niu komiseja apkūpoj materialus no 70 pietejumu i 64 ekspertižu i planavoj cyta gods martā vaļdeibā īsnēgt nūslāguma ziņuojumu par izdareitajim PSRS okupacejis radeitūs zaudiejumu apriekinim, lai tū varātu lītuot varamuos zaudiejumu atleidzeibys praseibys nūformiešonai i īsnēgšonai storptautiskūs tīseibu institucejuos.
Sēdē, ziņojūt par Vaļdeibys deklaracejis i reiceibys plana izpiļdi i tīslītu nūzaris aktualitatem Latgolys regionā, kai Tīslītu ministrejis leluokī izdareitī dorbi tyka atzeimuoti:
- Izveiduota Ekonomiskūs lītu tīsa, kas dorbu suoce 2021. gods 31. martā. Tyvuokajā laikā Ministru kabinetā planavuots īsnēgt informativū ziņuojumu ″Par Ekonomiskūs lītu tīsys darbeibys rezultatim i tuoluokū atteisteibu".
- Suokta Tīslītu akademejis izveide, lai nūdrūsynuotu tīsys sprīsšonys efektivitati i personala augstys kvalifikacejis nūturiešonu.
- Suokta pīspīdu nūmys reforma – ar Tīslītu ministrejis īvastū pīspīdu nūmys reformu nu 2022. gods 1. janvara ir izbeigtys pīspīdu nūmys attīceibys i daleituo eipašuma gadīņūs zemis izmontuošonys tīseibys regulej lykums.
- Daleituo eipašuma izbeigšona – Tīslītu ministrejis izstruoduotais i Saeimā pījimtais Pīspīdu daleituo eipašuma privatizātajuos sātuos izbeigšonys lykums paradz rysynuojumu daleituo eipašuma problemai, dūdūt vareibu dzeivūkļu eipašnīkim izpierkt daudzdzeivūkļu sātai pīsaisteitū zemi par kadastralū vierteibu. Pīspīdu daleituo eipašuma gadīnī zemis izpierkšonys procesu varēs suokt nu 2023. gods.
- Buoriņtīsu kapacitatis styprynuošona – lai styprynuotu buoriņtīsu kapacitati pamata funkcejis vaicuojumūs, iztruoduoti i padūti izavieršonai vaļdeibā tīseibu aktu grūzejumi, samozynojūt buoriņtīsu kompetenci tai sauktūs notarialūs funkceju izpiļdē.
- Vysu pošvaļdeibu saistūšī nūsacejumi – vīnā vītā i bez moksys. Nu 2022. gods 1.janvara oficialajā izdavumā “Latvijas Vēstnesis” izsludynoj vysu pošvaļdeibu saistūšūs nūsacejumus (tymā skaitā pošvaļdeibys nūlykumus, budžetu i juo grūzejumus, ar teritorejis atteisteibys planavuošonu saisteitūs saistūšūs nūsacejumus) pylnā apmārā, kas ir breivi i bez moksys pīīmami škārsteikla vītnē vestnesis.lv i sistematizātā veidā portalā likumi.lv, tai veicynojūt pošvaļdeibu atkluoteibu i vareibu sevkuram redzēt informaceju un veicynojūt juos digitalizaceju.
- Paplašynuota vareiba sevkuram izmontuot tīslītu nūzaris e-pakolpuojumus – itūšaļt vysus tīslītu nūzaris pakolpuojumus īdzeivuotuojim ir varams sajimt elektroniskā vidē, t.sk. 2021. gods 1. decembrī dorbu suoce e-lietas platforma i turpynuojās dorbs pi e-lietas programys nuokušuos dalis.
- Reformāts niulinejais akceju sabīdreibu reguliejums. Saeima 2022. gods julī pījēme grūzejumus Komerclykumā i saisteitajūs lykumūs (stuosīs spākā 2023. gods 1. julī), lai nūdrūsynuotu akceju sabīdreibu caurradzameibu, sataisūt vareibu sajimt informaceju par akceju sabīdreibu eipašnīkim. Reforma akceju sabīdreibu registrā dūs vareibu sajimt informaceju par akceju sabīdreibu eipašnīkim, veidojūt drūsu uzjiemiejdarbeibys vidi.
Ministru kabineta 2022. gods 23. augusta izbraukuma sēdis video var apsavērt tīšraižu arhivā.
Īprīškejuo Ministru kabineta izbraukuma sēde nūtyka 2019. gods 12. novembrī Olyuksnā, bet Covid-19 pandemejis laikā itaidys sēdis natyka taiseitys. Pyrma tuo 2017. gods 16. majā izbraukuma sēde organizāta Daugovpilī, 2016. gods 16. novembrī – Līpuojā.