Paziņojums par līdzdalības iespējām tiesību akta izstrādes procesā

  1.

Dokumenta veids

Likumprojekts.

2.

Dokumenta nosaukums

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā.

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Tieslietu politika.

4.

Dokumenta mērķgrupas

Nekustamo īpašumu īpašnieki un personas, kurām par labu attiecībā uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Pašlaik nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām regulē Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums, kas nosaka nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas, kā arī piespiedu atsavināšanas procesu, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Šā likuma 1.pantā noteiktais mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.

Tomēr minētais likums neparedz skaidru procedūru tiesiskuma nodrošināšanai gadījumos, kad attiecībā uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, un nenodrošina hipotekāro kreditoru interešu aizsardzību, ja sabiedrības vajadzībām tiek atsavināts īpašums, kas kalpojis nodrošinājuma nodibināšanai. Nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas gadījumā jautājumu par attiecīgo nekustamo īpašumu apgrūtinājumu dzēšanas kārtību un procesu likumdevējs atstājis pušu kompetencē, tādējādi dodot iespēju vienoties privātā kārtā, valstij vai pašvaldībai neiejaucoties konkrētajā procesā. Savukārt, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts piespiedu kārtā, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, atbilstoši pašreizējam regulējumam attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumi, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī nomas, īres, uztura un mantojuma līgumi) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu gan labprātīgas, gan piespiedu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā tiesības uz taisnīgu atlīdzību ir nekustamā īpašuma īpašniekam, šo atlīdzību nosakot pēc vienādiem kritērijiem un tādējādi abos šajos gadījumos nodrošinot vienlīdzīgu nekustamā īpašuma īpašnieka tiesisko stāvokli. Taču vienlaikus šāds regulējums būtiski ietekmē līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka kā ķīlas devēja un ķīlas ņēmēja tiesībām, gadījumos, kad nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku, nostādot ķīlas ņēmēju nelabvēlīgākā situācijā un tādējādi neņemot vērā visu iesaistīto personu Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā garantētās pamattiesības uz īpašumu.

Likumprojekta „Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” mērķis ir samērīga tiesiskā regulējuma paredzēšana hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, sabalansējot visu iesaistītu personu intereses (īpaši nekustamā īpašuma īpašnieka un hipotekārā kreditora intereses), kā arī paredzot regulējumu, kas pārmērīgi neapgrūtina iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu pienākumus procesā. Ar minēto likumprojektu paredzēts precizēt hipotekāro kreditoru iesaistes kārtību nekustamā īpašuma sabiedrības vajadzībām atsavināšanas procesā, tai skaitā risināt jautājumus, kas attiecas uz šo personu informēšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanu un citiem ar to saistītajiem procesiem, kā arī institūcijas noteiktās atlīdzības par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, sadales starp nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu nostiprināta ķīlas tiesība, un izmaksas kārtību. Likumprojekta būtība joprojām ir vērsta uz nekustamā īpašuma īpašnieku kā galveno interešu aizsardzības subjektu piespiedu atsavināšanas procesā, taču, samērojot to intereses ar hipotekārā kreditora interesēm.

Likumprojekta izstrādes pamatojums izriet no Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pielikuma 140.3. apakšpunkta, kas paredz uzdevumu izstrādāt tiesisko regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, sabalansējot visu iesaistītu personu intereses (īpaši nekustamā īpašuma īpašnieka un hipotekārā kreditora intereses), kā arī paredz šādu regulējumu izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2015.gada 1.maijam. Minētā uzdevuma izpildei ar tieslietu ministra 2013.gada 6.novembra rīkojumu Nr. 1-1/36 „Par darba grupas izveidošanu tiesību aktu projektu izstrādei par hipotekāro kreditoru interešu aizsardzību nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām gadījumos” izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas, ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu, Latvijas Universitātes  un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji un darba grupa  izvērtēja iespējamos risinājumu variantus jautājuma risināšanai un likumprojekts ir izstrādāts šīs darba grupas ietvaros. Līdz likumprojekta oficiālajai izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Tieslietu ministrija  izstrādās detalizētāku likumprojekta ietekmes izvērtējuma ziņojumu (anotāciju)

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Likumprojektu paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē š.g. aprīlī.

7.

Dokumenti

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” uz 4 lapām.

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” ievietoti Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Viedokļus par izstrādāto likumprojektu lūdzam iesniegt rakstveidā divu nedēļu laikā no likumprojektu publicēšanas dienas (līdz 8.aprīlim), nosūtot tos uz e-pasta adresi: Gita.Gutmane@tm.gov.lv

10.

Cita informācija

 -

11.

Atbildīgā amatpersona

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, tālr. 67036941, Dagnija.Palcevska@tm.gov.lv