Paziņojums par līdzdalības iespējām Ministru kabineta 2009. gada 1.septembra noteikumos Nr.983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība"

  1.

Dokumenta veids

Ministru kabineta noteikumu projekts.

2.

Dokumenta nosaukums

Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 1.septembra noteikumos Nr.983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība"

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Civilprocess.

4.

Dokumenta mērķgrupas

Visas fiziskās un juridiskās personas, kuras vērsīsies Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai saistībā ar pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam iegūtu ziņas par parādnieka naudas līdzekļiem (kontiem) kredītiestādēs.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39. panta otro daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, (turpmāk – Regula Nr. 655/2014) 44. pantu.

2016. gada 8. decembrī Latvijas Republikas Saeima 3. lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 661/Lp12), ar kuru, cita starpā, paredzēts papildināt Civilprocesa likumu ar jaunu 77.3 nodaļu "Lietas par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu". Ar minētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ieviesta Regula Nr. 655/2014. Regulas Nr. 655/2014 mērķis ir izveidot jaunu pārrobežu prasības nodrošināšanas instrumentu – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, kas ļautu kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs Eiropas Savienības dalībvalstīs (izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti). Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums būs alternatīva nacionālajās tiesību sistēmās pastāvošajiem prasības nodrošināšanas instrumentiem, ko piemēros pārrobežu lietās.

Regula Nr. 655/2014, cita starpā, paredz vienotus principus ziņu par parādnieka naudas līdzekļiem (kontiem) iegūšanai. Proti, gadījumā, ja kreditors jau ir ieguvis tiesas nolēmumu vai publisku aktu (t.i., sprieduma vai notariālā akta izpildes nodrošinājuma gadījumā), kreditors vienlaikus ar pieteikuma par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu iesniegšanu var lūgt tiesu iegūt ziņas par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) kredītiestādēs.  Regulas Nr.655/2014 14. panta 5. punkts paredz dalībvalstu rīcības brīvību noteikt minēto ziņu iegūšanas veidu un kārtību. Savukārt Regulas Nr.655/2014 44. pants noteic, ka maksu, ko dalībvalstī iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta informācijas iegūšanā par kontu, nosaka, pamatojies uz maksu likmēm vai citu noteikumu kopumu, kuru iepriekš nosaka katra dalībvalsts un kurā ir pārredzami izklāstītas piemērojamās maksas. Nosakot minētās likmes dalībvalsts var ņemt vērā Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumā norādīto summu un tā apstrādes sarežģītību. Maksa nedrīkst būt lielāka par maksu, ko iekasē saistībā ar līdzvērtīgiem valsts rīkojumiem.

Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā (644.25 pants) paredzēts, ka, apmierinot kreditora pieteikumu par ziņu par atbildētāja naudas līdzekļiem (kontiem) iegūšanu, tiesa pati nosūtīs kredītiestādēm vai attiecīgā gadījumā ārvalsts informācijas iestādei (ko katra dalībvalsts būs paziņojusi) lūgumu sniegt minētās ziņas. Izdevumus par minēto ziņu iegūšanu segs kreditors, pieteikumam pievienojot dokumentu, kas apliecina to samaksu. Atbilstoši nacionālajam civilprocesuālajam regulējumam šādi izdevumi traktējami kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta otro daļu noteicami Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumos Nr. 983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība". Attiecīgi grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 1. septembra noteikumos Nr. 983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" mērķis ir noteikt, ka izdevumus par informācijas jeb ziņu iegūšanu veido lūguma sagatavošana un nosūtīšana kredītiestādēm vai, attiecīgā gadījumā, ārvalsts informācijas iestādei un šos izdevumus sedz fiksēti noteiktas summas veidā, proti, 15 euro apmērā par ziņu iegūšanu vienas valsts ietvaros. Ar summu 15 euro tiek aptverts tiesas ieguldītais darbs un laiks. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kreditors, vēršoties Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūgs iegūt ziņas par parādnieka naudas līdzekļiem (kontiem) vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kreditoram būs jāsedz izdevumi 15 euro apmērā par ziņu iegūšanu no katras valsts, proti, tie  summēsies atkarībā no valstu skaita. Izdevumu apmēra noteikšana fiksētas summas veidā atvieglos minēto tiesāšanās izdevumu ieturēšanu gadījumos, kad Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesas būs tikai informācijas iestāde Regulas Nr. 655/2014 14. panta 3. punkta izpratnē.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā 2017.gada 18.janvārī.

7.

Dokumenti

1. Projekts (TMNot_151216_gr983);
2. Projekta anotācija (TMAnot_151216_gr983)

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Projekts kopā ar sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) tiks ievietots Tieslietu ministrijas mājas lapā internetā www.tm.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Sabiedrība var izteikt rakstveidā savu viedokli Tieslietu ministrijas mājas lapā internetā www.tm.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” divu nedēļu laikā no projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) ievietošanas.

10.

Cita informācija

Nav.

11.

Atbildīgā amatpersona

Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja Evita Drobiševska, Evita.Drobiševska@tm.gov.lv.