Paziņojums par līdzdalības iespējām Ministru kabineta noteikumu projekta “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība” izstrādes procesā

1.

Dokumenta veids

Ministru kabineta noteikumu projekts.

2.

Dokumenta nosaukums

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība (turpmāk – noteikumu projekts).

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Tieslietu politika.

4.

Dokumenta mērķgrupas

Noteikumu projektā saturs attieksies uz studējošajiem, kuri vēlas iegūt jurista kvalifikāciju, un augstskolām, kas īsteno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas jurista kvalifikācijas iegūšanai. Tāpat arī noteikumu projekts skars juridisko nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

           Mērķis: Lai sekmētu juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos, ir nepieciešams paredzēt obligātu valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības tiesību zinātņu studiju programmā. Kvalifikācijas eksāmens ilgtermiņā nodrošinātu vienotu juristu profesionālās kvalifikācijas teorētisko un praktisko sagatavotību un tās vienveidīgas paaugstināšanas iespējas. Augstskolas izjustu lielāku atbildību par sagatavošanu kvalifikācijas eksāmenam, nezaudējot saikni ar personām, kuras šo kvalifikācijas eksāmenu kārto.

           Noteikumu projekts nosaka vienotas prasības visām augstskolām, kurās īsteno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas jurista kvalifikācijas iegūšanai.

Sākotnēji identificētās problēmas būtība: Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, attīstoties brīvā tirgus ekonomikai, privātpersonu dibinātajās augstskolās pieauga tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā, iztrūkstot pietiekami augstām un vienotām prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, samazināja juridiskās izglītības kvalitāti valstī. Tas savukārt radīja diskusijas par nepieciešamību paaugstināt prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai. Piemēram, 2012. gada 7. jūnijā žurnāls „Jurista Vārds” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja diskusiju „Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība”; Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 5. Starptautiskās zinātniskās konferences „Juridiskā izglītība un kultūra: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi” ietvaros 2014. gada 11. novembrī atsevišķa sekcija tika veltīta juridiskās izglītības problēmjautājumu analīzei. Arī Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas darba kārtībā vairākkārt ir ticis iekļauts un vērtēts jautājums par iespējamiem risinājumiem juridiskās izglītības kvalitātes uzlabošanai (piemēram, 2013. gada 5. novembra, 2015. gada 3. marta, 29. septembra sēde).

Minētajās diskusijās tika secināts, ka:

1) tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis šo programmu kvalitātes paaugstināšanos, bet tieši pretēji – kvalitātes kritumu. Lielai daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē;

2) katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studējošo teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Tā rezultātā diplomu saņem gan studējošie, kuriem augstskola ir noteikusi salīdzinoši augstas prasības diploma ieguvei, gan studējošie, kuriem šīs prasības ir salīdzinoši zemas. Darba tirgū visi šie studējošie uzsāk darba gaitas ar vienādiem diplomiem, bet diploma esamība, kā tas ir konstatēts praksē, neapliecina pietiekamas tiesību zinātņu programmu absolventu zināšanas un prasmes;

3) jurista profesija ir saistīta gan ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām to tiesību aizsardzībā, gan ar valstiski svarīgu amatu (tostarp tiesnešu, prokuroru) ieņemšanu, tāpēc ir svarīgi, ka prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai ir pietiekami augstas.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Noteikumu projektu plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē 2017. gada 30. martā.

7.

Dokumenti

Noteikumu projekts uz 6 lapām.

Noteikumu projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) uz 10 lapām.

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, līdz 2017. gada 27. martam sniedzot viedokli rakstveidā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Sabiedrības pārstāvjus lūgums sniegt viedokli, nosūtot to uz Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juristes A. Jurikas e-pasta adresi: anete.jurika@tm.gov.lv.

10.

Cita informācija

Nav.

11.

Atbildīgā amatpersona

Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna; Anda.Smiltena@tm.gov.lv; tel.67036814.