|
1. |
Dokumenta veids |
Likumprojekts |
|
2. |
Dokumenta nosaukums |
„Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (turpmāk – likumprojekts). |
|
3. |
Politikas joma un nozare vai teritorija |
Tieslietu politika. |
|
4. |
Dokumenta mērķgrupas |
Privātpersonas, kurām būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts un valsts pārvaldes institūcijas, kuras informācijas sniegšanai un dokumentu nosūtīšanai izmantos Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmu. |
|
5. |
Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība |
Likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 14. februāra sēdes protokola Nr. 7 28. § 2. punktā paredzēto uzdevumu. Latvijas Republikas Saeimā 2016. gada 16. jūnijā tika pieņemts Oficiālās elektroniskās adreses likums (turpmāk – likums), kurš stāsies spēkā 2018. gada 1. martā. Likums reglamentē oficiālās elektroniskās adreses (turpmāk – e-adrese) izmantošanu elektroniskajā saziņā un elektronisko dokumentu sūtīšanā, saņemšanā un glabāšanā. Likuma pieņemšanas procesā Latvijas Republikas Saeimā tika veikti atsevišķi grozījumi, kā arī grozījumi citos saistītos likumos, kā rezultātā šobrīd nepieciešams veikt papildu likuma grozījumus. Atbilstoši Ministru kabineta sēdē dotajam uzdevumam Tieslietu ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir sagatavojusi nepieciešamos likuma precizējumus. Likumprojekta 1. pantā iekļautais grozījums likuma 4. panta otrajā daļā paredz jaunu nosacījumu likuma nepiemērošanai gadījumos, kad elektroniskā saziņa starp valsts iestādi un privātpersonu notiek, lai valsts iestāde, ievērojot labas pārvaldības principu, jebkurai privātpersonai ātri sniegtu nepieciešamo atbildi, piemēram, publiski pieejamu informāciju par iestādes darba laiku, privātpersonu pieņemšanas laiku, vai tamlīdzīgu informāciju, neveicot likumā noteiktās procedūras, piemēram, e-adrešu katalogā iekļautās informācijas pārbaudi, kas nepieciešama elektroniskās saziņas veikšanai e-adreses kontā, ja privātpersona to nav norādījusi. Tas vienlaikus ļautu ietaupīt valsts iestāžu resursus, kas nepieciešami šo procedūru izpildei. Likumprojekta 2. pantā iekļautais grozījums likuma 6. panta 1. punktā paredz precizēt regulējumu par e-adreses veidošanas nosacījumiem. Šobrīd likumā ir noteikts, ka valsts iestādēm e-adreses elements sastāv no Uzņēmumu reģistra piešķirtā reģistrācijas numura, bet, ja tāda nav, no e-adrešu informācijas sistēmā piešķirtā identifikatora. 2017. gada 30. martā Latvijas Republikas Saeimā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Saeimas reģ.Nr.128/Lp12), kurā noteikts, ka valsts iestādes tiks iekļautas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā. Šajā sarakstā netiks iekļauti maksātnespējas administratori (reģistrē Maksātnespējas administrācija) un zvērināti tiesu izpildītāji (reģistrē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome). Līdz ar to jāprecizē likums par šīm personām, lai Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā e-adreses identifikatoru no attiecīgām sistēmām varētu piešķirt jau iepriekš Uzņēmumu reģistra (Publisko personu un iestāžu saraksts), Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (Izpildu lietu reģistrs) un Maksātnespējas administrācijas (Maksātnespējas reģistrs) izveidoto numuru. Likumprojekta 3. pantā iekļautais grozījums likuma 8. panta trešajā daļā paredz izslēgt regulējumu par pienākumu oficiālo elektronisko adrešu katalogā dzēst informāciju par deaktivizētajām un anulētajām e-adresēm. Savukārt likumprojekta 3. pantā iekļautais grozījums ir saistīts ar to un paredz likuma 11. panta ceturtajā daļā precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam par atbilstoša regulējuma iekļaušanu noteikumos. Piedāvātie grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu tiesisko regulējumu par e-adreses statusu. E-adresei ir jābūt unikālai katram e-adreses konta lietotājam, un tā ir jāsaglabā neatkarīgi no e-adreses vai e-adreses konta statusa, proti, arī tad, ja e-adrese anulēta vai e-adreses konts deaktivizēts. Līdzīgi kā šobrīd gan Iedzīvotāju reģistrā, gan Uzņēmumu reģistra reģistros piešķir unikālu personas kodu vai reģistrācijas numuru un tas netiek dzēsts, bet gan reģistrā pie ieraksta tiek norādīts tā statuss. Vienlaikus e-adreses katalogā ir jāsaglabā iekļautā vēsturiskā informācija, lai nodrošinātu piekļuvi arī e-adreses kontā esošajam saturam, jo nav pieļaujama situācija, ka e-adrese ir anulēta, bet saturam ir nepieciešams piekļūt. Turklāt likums paredz arī iespēju izmantot e-adresi pēc deaktivizācijas - atkal to aktivizēt. Tādējādi varēs veidoties tiesiskā regulējuma pretruna, ja e-adrese tiks izdzēsta un nebūs iespējams piekļūt personas e-adreses konta saturam Ministru kabineta noteikumos noteiktajā termiņā. Likumprojekta 4. pantā iekļautais grozījums likuma 11. panta pirmās daļas 4. punktā paredz izslēgt regulējumu par e-adreses anulēšanu pēc reģistros nereģistrētas personas darbības izbeigšanas. Likuma grozījums nepieciešams, lai veidotu vienu e-adreses kontu gan kā fiziskai personai, gan kā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā (turpmāk - NMR) iekļautai fiziskai personai. NMR kā reģistrācijas numurs vai identifikators fiziskām personām ir reģistrēts personas kods. Turklāt gan šīm personām, gan arī fiziskajām personām e-adreses izmantošana ir brīvprātīga, kā arī no e-adreses informācijas sistēmas loģiskās arhitektūras viedokļa šādas personas ne ar ko neatšķiras no fiziskās personas. Tas atvieglotu informācijas sistēmas lietošanu e-adreses konta lietotājam, ja nenodalīs atsevišķi piekļuvi e-adreses kontam dažādo personas statusa dēļ – nepieciešama manuāla pārslēgšanās starp e-adreses kontiem kā fiziskai personai vai kā reģistros nereģistrētai personai (NMR reģistrētai personai), lai piekļūtu vajadzīgajam e-adreses konta saturam. Papildus var pieļaut, ka saziņu ar šādu reģistros nereģistrētu personu varētu veikt tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet citas valsts iestādes personai sūtīs kā fiziskai personai. Līdz ar to valsts iestādēm nosūtāmajiem dokumentiem nebūtu lietderīgi nodalīti e-adreses konta lietotājus ar attiecīgo pazīmi. Vienlaikus valsts iestādēm būtu jāpārliecinās, kādā statusā fiziskā persona ir izveidojusi e-adresi, kā fiziskā persona vai kā reģistrētos nereģistrētā persona. Likums šobrīd paredz, ja persona no NMR tiek izslēgta, personai anulē e-adresi. Tādējādi var veidoties situācija, ja viena un tā pati persona vienlaikus ir gan kā fiziska persona, gan kā VID NMR persona, tai varētu būt divi atsevišķi e-adreses konti. Likumprojekta 5. pantā iekļautais grozījums likuma 12. panta pirmajā daļā paredz noteikt, ka dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā, ja tas nosūtīts uz e-adreses kontu. Šāds nosacījums ļaus precīzi noteikt paziņošanas brīdi, turklāt būs saskaņots ar Paziņošanas likuma 9. pantā noteikto par paziņošanu, kas dažādas informācijas nodošanai vai dokumentiem ir būtisks nosacījums. Vienā tiesību aktā noregulēts e-adreses izmantošanas nosacījums informācijas paziņošanā vai dokumentu nosūtīšanā ļaus precīzāk interpretēt paziņošanas termiņu. Likums stāsies spēkā 2018. gada 1. martā. Ievērojot minēto, arī likumprojektam nepieciešams noteikt tādu pašu spēkā stāšanās termiņu, jo saskaņots termiņš atvieglos e-adreses ieviešanas procesu. |
|
6. |
Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība |
Likumprojektu plānots iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē š.g. jūnijā. |
|
7. |
Dokumenti |
Likumprojekts uz 1 lapas; Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) uz 4 lapām. |
|
8. |
Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties |
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, līdz 2017. gada 6. jūnijam sniedzot viedokli rakstveidā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam. |
|
9. |
Pieteikšanās līdzdalībai |
Sabiedrības pārstāvjus lūgums sniegt viedokli, nosūtot to uz Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas jurista U.Rudzika e-pasta adresi: Uldis.Rudziks@tm.gov.lv |
|
10. |
Cita informācija |
Nav. |
|
11. |
Atbildīgā amatpersona |
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktores p.i. Guna Kukle; Guna.Kukle@tm.gov.lv; tel. 67036967. |