Latvijai ir saistoši 6 starptautiskie tiesiskās palīdzības līgumi, kas noslēgti ar tām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstīs. Līgumu teksti pieejami šeit:
1) 1993. gada 3. februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
2) 1995. gada 23. maija Līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
3) 1994. gada 21. februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
4) 1996. gada 23. maija Līgums starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;
5) 1997. gada 10. aprīļa Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;
6) 1993. gada 14. aprīļa Līgums starp Moldovas Republiku un Latvijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās.
Šie līgumi regulē ne vien jurisdikcijas un spriedumu atzīšanas noteikumus civillietās un komerclietās, bet arī to, pēc kuras valsts likumiem, piemēram, apspriežama darījuma forma. Tostarp noteikts kuras valsts likumi piemērojami, nosakot ārpuslīgumisku saistību gadījumos radušos kaitējumu atlīdzināšanu.
Attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm gan līgumiskām, gan ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamo likumu nosaka Eiropas Savienības regulējums. Tāpēc tie tiesiskās palīdzības līgumu noteikumi, kas Latvijai ir noslēgti ar tagadējām Eiropas Savienības dalībvalstīm (1994.gada 23.februāra Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumā par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba lietās un krimināllietās un 1992.gada 11.novembra Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku), ir piemērojami tikai tiktāl, ciktāl to pieļauj attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti vai ciktāl attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti attiecīgo jautājumu neregulē.