Mērķi
Kriminālsodu reformas mērķis ir apkarot un novērst ar vardarbību un valsts drošības apdraudējumu saistītus noziegumus, nodrošinot iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras cietušas no šiem noziegumiem, t.sk.:
- aizsargāt personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, valsts un valsts drošību, pārvaldības kārtību, kā arī novērst visa veida vardarbību, īpaši vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē, naida noziegumus, cilvēku tirdzniecību, dzimumneaizskaramības noziegumus, noziegumus digitālajā vidē, nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un tās organizēšanu;
- pastiprināt atbildību par ar vardarbību saistītiem noziegumiem pret tuviniekiem, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem;
- pastiprināt kriminālatbildību par valsts drošības apdraudējumu;
- paredzēt bargākus sodus par noziedzīgiem nodarījumiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem;
- vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana;
- nodrošināt efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, t.i., nepieļaut seksuālo uzmākšanos un noteikt atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā;
- stiprināt valsts un sabiedrības drošību hibrīdapdraudējuma apstākļos, palielinot kriminālsodu par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, kā arī pastiprinot kriminālatbildību par palīdzību valsts robežu nelikumīgi šķērsojošām personām uzturēties Latvijas Republikā, kā arī pārvietoties valsts teritorijā;
- pilnveidot tiesisko regulējumu, lai novērstu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu.
Līdz šim padarītais
- 2024. gada 4. jūlijā spēkā stājušies Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par ar vardarbību saistītiem noziegumiem pret tuviniekiem, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem.
- 2024. gada aprīlī Tieslietu ministrija iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai ierosinājumu grozījumiem Krimināllikumā, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, lai novērstu politisko partiju nelikumīgu finansēšanu.
- 2023. gada 30. decembrī stājās spēkā Valsts prezidenta iniciētie un Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, kas par valsts drošības apdraudējumu pastiprina kriminālatbildību līdz pat mūža ieslodzījumam, ko turpmāk varēs piemērot par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu.
- 2023. gada 14. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina kriminālatbildību par valsts drošības apdraudējumu.
- 2023. gada 28. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, ļaujot tiesai piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, kas tiks izpildīts uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās.
- 2023. gada 20.oktobrī stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas Krimināllikumā, palielinot kriminālsodu par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tā stiprinot valsts un sabiedrības drošību hibrīdapdraudējuma apstākļos, kā arī pastiprināta kriminālatbildība par palīdzību valsts robežu nelikumīgi šķērsojošām personām uzturēties un pārvietoties Latvijas Republikā.
- 2023. gada 15. jūlijā stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.