Ministru kabinets atbalsta civilstrīdu izšķiršanu mediācijas ceļā

Šodien, 6.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Mediācijas likums” un ar to saistītus grozījumus Civilprocesa likumā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir gandarīts, ka valdība ir atbalstījusi šo likumprojektu: „Mediācija ir atzīts, ātrs un efektīvs domstarpību risināšanas veids Eiropā un pasaulē. Ne vienmēr strīds ir risināms tikai tiesas ceļā, daudzos gadījumos efektīvs ir tieši šis alternatīvais strīda risināšanas veids – mediācijas process, kas vērsts uz abu pušu patieso interešu noskaidrošanu un apmierināšanu, pretstatā tiesas procesam, kurā visbiežāk kādas puses intereses netiek apmierinātas. Tiesa strīdu izšķir, nevis atrisina. Tādēļ mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā, bet arī atslogos tiesas. Sabiedrībai ir jāpārorientējas uz savstarpējas sapratnes stiprināšanu. Šis likums veiksmīgi apvieno tieslietu sistēmas profesionālo darbu un vispārējās cilvēciskās attiecības. Mediācija ir cits pasaules uztveres veids, domstarpību risinājums nevis konfrontācijā, bet sadarbībā uz abpusēja izdevīguma pamata.” Mediācijas likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, kā arī regulētu prasības tiesas ieteiktai mediācijai, risinot domstarpības civiltiesiskajās attiecībās ar neitrālas trešās personas palīdzību. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības, tajā skaitā darījumu partneru, un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs. Likumprojekts ievieš tiesas un mediācijas sasaisti, nosakot tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Proti, tiesnesis var piedāvāt izmantot mediāciju pēc lietas ierosināšanas vai sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē, vai arī lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā ir panākta vienošanās, puses var noslēgt izlīgumu, puse var atteikties no prasības vai atzīt prasību. Ja mediācijas rezultātā puses atrisina savas domstarpības un panāk vienošanos, mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā. Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka gadījumos, kad ir saņemta prasītāja un atbildētāja piekrišana mediācijai, tiesnesis nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Tāpat tiesnesis nosaka pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu. Jau šobrīd Civilprocesa likums noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu, tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos – tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā. Grozījumi Civilprocesa likumu papildinās ar nosacījumu, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja mediācijas ceļā ir panākta vienošanās un līdz ar to ir atsaukta prasība un izbeigta tiesvedība. Tāpat Mediācijas likumprojekts nosaka, ka mediatorus sertificēs īpaša Mediatoru sertifikācijas komisija, kuru ar rīkojumu izveido tieslietu ministrs un sastāvā iekļauj pārstāvi no Tieslietu ministrijas, rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi, augstskolu akadēmiskā personāla un Mediācijas padomes pārstāvi. Savukārt, lai nodrošinātu mediatoru sertifikācijas un resertifikācijas procedūras uzraudzību, mediatoru sertifikācijas komisijā ir iekļauts pārstāvis no Tieslietu ministrijas, kas vienlaicīgi būs arī sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs. Savukārt ar sertificētu mediatoru sarakstu varēs iepazīties ar interneta resursu starpniecību, proti, sertificētu mediatoru saraksts tiks publicēts Mediācijas padomes mājas lapā – www.mediacija.lv. Tiek plānots, ka pirmajā gadā pēc tiesas ieteiktas mediācijas ieviešanas mediācijas ceļā varētu atrisināt 8% tiesvedībā esošu civiltiesisko strīdu, bet turpmākajos gados šis īpatsvars varētu pieaugt līdz 20%. Mediācijas likumprojekts un grozījumi Civilprocesa likumā vēl jāpieņem Saeimā. Ar likumprojektu un grozījumiem var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Ksenija Novikova Tieslietu ministrijas preses sekretāre E-pasts: ksenija.novikova@tm.gov.lv Tālr.: 67036712, 25435652 Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536 www.tm.gov.lv Twitter: @Tieslietas