Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) 2014. gada 4. septembrī pasludināja spriedumu lietā C-575/12 Air Baltic Corporation par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumiem
Šajā lietā aviokompānija Air Baltic ar reisu Maskava - Rīga uz Latviju atveda Indijas pilsoni, kas lidostā “Rīga” veiktās robežkontroles gaitā uzrādīja derīgu Indijas pilsoņa pasi bez vīzas un anulētu Indijas pilsoņa pasi, kurā bija ielīmēta Itālijas izsniegta derīga vienotā vīza. Šim Indijas pilsonim tika atteikta ieceļošana Latvijas teritorijā tāpēc, ka viņam nebija derīgas vīzas. Valsts robežsardze uzlika Air Baltic administratīvu naudas sodu 2000 LVL (aptuveni 2850 EUR) apmērā par personas pārvadāšanu uz Latviju bez robežas šķērsošanai vajadzīgajiem ceļošanas dokumentiem. Air Baltic šo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas prasību noraidīja. Par minēto spriedumu Air Baltic iesniedza apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, kas savukārt uzdeva EST trīs prejudiciālus jautājumus.
Tā vēlējās noskaidrot, pirmkārt, vai, anulējot pasi, automātiski nederīga kļūst arī kādas dalībvalsts iestādes izsniegtā un šajā dokumentā esošā vienotā vīza. Otrkārt, tā vaicāja, vai, ievērojot Eiropas Savienības tiesības - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (turpmāk - Šengenas Robežu kodekss) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (turpmāk - Vīzu kodekss) -, trešo valstu pilsoņiem, lai viņi varētu ieceļot Savienības teritorijā, ir jāuzrāda derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā un, treškārt, vai Latvija drīkstēja savos tiesību aktos paredzēt šādu ieceļošanas nosacījumu.
EST vispirms atzina, ka atbilstoši Vīzu kodeksā noteiktajam, lai vienotu vīzu anulētu vai atceltu, to izsniegušās dalībvalsts vai citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par to ir jāpieņem īpašs lēmums. No tā izriet, ka lēmums anulēt ceļošanas dokumentu, kurā ir ielīmēta vienota vīza, automātiski neizraisa šīs vīzas anulēšanu vai atcelšanu. EST secināja, ka trešās valsts iestādes izdarīta ceļošanas dokumenta anulēšana automātiski nepadara nederīgu šajā dokumentā ielīmēto vienoto vīzu.
Atbildot uz nākamo jautājumu par to, vai trešo valstu pilsoņiem obligāti ir jāuzrāda derīgā ceļošanas dokumentā esoša derīga vīza, EST norādīja, ka saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu trešo valstu pilsoņu ieceļošana Eiropas Savienības teritorijā ir pakārtota diviem atšķirīgiem nosacījumiem – proti, ka viņiem jābūt, pirmkārt, derīgam ceļošanas dokumentam, un, otrkārt, derīgai vīzai. Eiropas Savienības likumdevējs nav gribējis izslēgt jebkādu iespēju ieceļot dalībvalstu teritorijā bez derīgā ceļošanas dokumentā esošas vīzas, jo tas ir skaidri paredzējis iespēju vīzu uzlīmēt uz atsevišķas lapas gadījumā, ja vīzu izsniedzošā dalībvalsts neatzīst tai uzrādīto ceļošanas dokumentu. EST turklāt norādīja, ka divu atšķirīgu ceļošanas dokumentu uzrādīšana nenostāda kontroles iestādes tādā stāvoklī, ka tās nespētu saprātīgos apstākļos veikt vajadzīgās pārbaudes, ņemot vērā abos tām uzrādītajos ceļošanas dokumentos rodamo informāciju. EST secināja, ka derīgas vīzas var arī neatrasties derīgā ceļošanas dokumentā.
Attiecībā uz pēdējo jautājumu, EST norādīja, ka Latvijai nebija pamata trešo valstu pilsoņu ieceļošanu pakārtot nosacījumam, ka derīgai vīzai noteikti jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā. Dalībvalstīm nav rīcības brīvības, kas tām ļautu atteikt ārvalstniekiem ieceļošanu, piemērojot Šengenas Robežu kodeksā neparedzētu nosacījumu, jo tajā uzskaitīto ieceļošanas nosacījumu saraksts ir izsmeļošs.
Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties www.curia.europa.eu (lieta Nr. C-575/12).
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 23. oktobrī pieņēma spriedumu lietā C-302/13 flyLAL-Lithuanian Airlines, kurā prejudiciālā nolēmuma lūgumu iesniedza Latvijas Republikas Augstākā tiesa par Padomes Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās interpretāciju.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir daļa no apjomīgākas tiesvedības, kas patlaban noris Lietuvas Apelācijas instances tiesā starp bankrotējušo AS „flyLAL-Lithuanian Airlines” un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – lidosta “Rīga”), un AS “Air Baltic Corporation (turpmāk – Air Baltic), par prasību atzīt un izpildīt Latvijā Lietuvas tiesas spriedumu, ar kuru noteikti pagaidu vai aizsardzības pasākumi, piespriežot arestēt Air Baltic un lidostai “Rīga” piederošu kustamo un/vai nekustamo īpašumu un mantiskās tiesības. Lai izlemtu jautājumu par Lietuvas tiesas nolēmuma atzīšanu, Augtākās tiesas Senāts uzdeva EST vairākus jautājumus par Padomes Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk - Regula Nr. 44/2001) interpretāciju.
EST secināja sekojošo:
- Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prasība kā pamatlietā, kas ir vērsta uz apgalvoto Savienības konkurences tiesību pārkāpumu radīto zaudējumu atlīdzināšanu, ietilpst “civillietu un komerclietu” jēdzienā šīs tiesību normas izpratnē un līdz ar to ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā;
- Regulas Nr. 44/2001 22. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prasība kā pamatlietā, kas vērsta uz apgalvoto Savienības konkurences tiesību pārkāpumu radīto zaudējumu atlīdzināšanu, nav uzskatāma par tiesvedību, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību institūciju lēmumu likumīgums šīs tiesību normas izpratnē;
- Regulas Nr. 44/2001 34. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ne summu, uz kurām attiecas spriedumā, kura atzīšana un izpilde ir pieprasīta, noteiktie pagaidu un aizsardzības pasākumi, apmēra noteikšanas metode – ja ir iespējams izsekot argumentācijas gaitai, kuras rezultātā ir noteikts minēto summu apmērs, un vēl jo vairāk, ja tiesību aizsardzības līdzekļi bija pieejami un tie arī tikuši izmantoti, lai apstrīdētu šādu aprēķināšanas metodi, – ne arī vienkārša atsaukšanās uz nopietnām saimnieciskām sekām nav iemesli, kas uzskatāmi par dalībvalsts, kurā ir pieprasīts izpildīt spriedumu, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kas ļauj šajā dalībvalstī atteikt atzīt un izpildīt šādu citā dalībvalstī pasludinātu spriedumu.
Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties www.curia.europa.eu (lieta Nr. C-302/13)