Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu lietā C-80/17 Juliana 07.12.2018


2018. gada 4. septembrī jūlijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-80/17 Juliana. Prejudiciālos jautājumus šajā lietā uzdeva Portugāles Augstākā tiesa par Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EK (turpmāk – Pirmā direktīva), 3. panta un Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EK (turpmāk – Otrā direktīva), 1. panta 4. punktu interpretāciju.

Par pamatlietu

Prejudiciālā nolēmuma lūgums iesniegts tiesvedībā starp Portugāles Transportlīdzekļu garantiju fondu (turpmāk – Fonds) un vairākām privātpersonām jautājumā par atlīdzību, ko fonds izmaksājis negadījumā, kurā bija iesaistīts A. A. Destapado Pão Mole Juliana (turpmāk – A.A. Juliana) piederošais transportlīdzeklis, kuru vadīja viņas dēls.

 

A.A. Juliana ir Portugālē reģistrēta automobiļa īpašniece, kura veselības problēmu dēļ pārtrauca automobiļa lietošanu, tādēļ novietoja to savas mājas pagalmā, tomēr nenoņēma to no oficiālas uzskaites. A.A. Julianas dēls bija paņēmis mātes transportlīdzekli bez viņas atļaujas un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā iestājas viņa paša un vēl divu pasažieru nāve. A.A. Juliana uz šī ceļu satiksmes negadījuma brīdi nebija iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar minētā transportlīdzekļa lietošanu. Fonds, atlīdzinot mirušo pasažieru tiesību pārņēmējiem no negadījuma radušos zaudējumus, cēla regresa prasību pret A.A. Juliana un transportlīdzekļa vadītāja meitu. A.A. Juliana apgalvo, ka viņa nav atbildīga par negadījumu un ka tā kā viņa bija novietojusi transportlīdzekli savas mājas pagalmā un neplānoja ar to piedalīties ceļu satiksmē, viņai nebija pienākuma noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.

EST vērtējums

EST norādīja, ka jēdziena "transportlīdzeklis" definīcija Pirmās direktīvas 1. panta 1. punktā nav atkarīga no tā, kā attiecīgais transportlīdzeklis tiek vai var tikt lietots. Tādējādi transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts un nav ticis pienācīgi noņemts no uzskaites un kas ir piemērots braukšanai, atbilst "transportlīdzekļa" jēdzienam Pirmās direktīvas 1. panta 1. punkta izpratnē un uz to nebeidz attiekties šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minētais apdrošināšanas pienākums tikai tāpēc vien, ka tā īpašnieks vairs neplāno to vadīt un to ir novietojis privātā teritorijā.

 

EST secināja, apstāklis, ka A. A. Juliana transportlīdzekli bija novietojusi privātā teritorijā, t.i., savas mājas pagalmā, pirms viņas dēls to paņēma, kā arī tas, ka viņa vairs neplānoja to vadīt, nav nozīmes.

 

Līdz ar to EST uz pirmo jautājumu par Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkta interpretāciju atbildēja tādējādi, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt, izvēles ir novietots privātā teritorijā.

 

Uz otro jautājumu par to, vai Otrās direktīvas 1. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka šajā noteikumā minētajai iestādei ir tiesības celt prasību pret personu, kurai bija pienākums iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar tāda transportlīdzekļa lietošanu, kurš ir izraisījis kaitējumu, ko apņēmusies atlīdzināt šī iestāde, bet kura šajā nolūkā nav noslēgusi līgumu, pat ja šī persona nav civiltiesiski atbildīga par negadījumu, kurā ir ticis nodarīts šis kaitējums, EST atbildēja sekojoši.

 

Otrās direktīvas 1. panta 4. punktā ir skaidri paredzēta dalībvalstīm iespēja noteikt iestādes iejaukšanos kā alternatīvu un ļauts noteikt regulējumu regresa prasībām starp iestādi un personām, kas ir atbildīgas par negadījumu, un attiecībām ar citiem apdrošinātājiem vai sociālās apdrošināšanas iestādēm, kas kompensētu cietušajam nelaimes gadījumu. Lai arī Eiropas Savienības likumdevējs vēlējās saglabāt dalībvalstu tiesības piešķirt par kompensāciju atbildīgajai iestādei tiesības celt regresa prasību, it īpaši pret "personu vai personām, kas atbild par negadījumu", tomēr netika saskaņoti dažādi aspekti, kas saistīti ar šādas iestādes regresa prasību, it īpaši citu personu noteikšanu, uz kurām var attiekties šāda prasība, tādēļ šie aspekti tiek regulēti katras dalībvalsts tiesību aktos.

 

Tādējādi EST secināja, ka valsts tiesiskajā regulējumā var būt paredzētas tiesības par kompensāciju atbildīgajai iestādi celt prasību ne tikai pret personu, kas atbildīga par negadījumu, bet arī pret transportlīdzekļa īpašnieku neatkarīgi no tā civiltiesiskās atbildības par negadījumu, ja transportlīdzekļa īpašnieks nav izpildījis valsts tiesībās noteikto pienākumu apdrošināt šo transportlīdzekli.

 

Līdz ar to, ņemot vērā visu iepriekš minēto, EST uz otro jautājumu par Otrās direktīvas 1. panta 4. punkta interpretāciju atbildēja, ka minētajai tiesību normai nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka iestādei ir tiesības celt regresa prasību ne tikai pret personu, kas ir atbildīga par negadījumu, bet arī pret personu, kurai bija pienākums iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar tāda transportlīdzekļa lietošanu, kas ir izraisījis kaitējumu, ko šī iestāde ir atlīdzinājusi, bet kura šajā nolūkā nebija noslēgusi līgumu, kaut arī šī persona nav civiltiesiski atbildīga par negadījumu, kura rezultātā ir nodarīts šis kaitējums.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.