Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu lietā C-651/16 DW 07.12.2018


2018. gada 7. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-651/16 DW. Prejudiciālo jautājumu šajā lietā uzdeva Latvijas Republikas Augstākā tiesa par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)  45. panta, kā arī Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES)  4. panta 3. punkta interpretāciju. Prejudiciālā nolēmuma lūgums iesniegts tiesvedībā starp privātpersonu DW un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk – VSAA) par maternitātes pabalsta apmēra noteikšanu.

Par pamatlietu

DW bija vērsusies VSAA ar lūgumu piešķirt maternitātes pabalstu. Pabalstu aprēķinā tika ņemti vērā DW ienākumi 12 mēnešu laikā, no kuriem 11 mēnešus DW bija nodarbināta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iestādē un līdz ar to nebija reģistrēta kā darba ņēmēja Latvijā. Tādēļ šajā laika posmā VSAA par pamatu ņēma Latvijā noteikto mēneša vidējo iemaksu algu, savukārt par 12 mēnesi, kuru DW pavadīja, strādājot Latvija, tika ņemta vērā viņas faktiskā vidējā alga šajā mēnesī. DW iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par viņai izmaksājamā pabalsta pārrēķinu lielākā apmērā. Tiesa apmierināja viņas pieteikumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula 883/2004), kā arī LESD normām par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Apelācijas instance apmierināja VSAA iesniegto apelācijas sūdzību, norādot, ka Regula 883/2004 nav piemērojama šajā lietā, jo Latvijas tiesību aktos tiesību uz maternitātes pabalstu iegūšanai netiek prasīts iepriekšējs sociālās apdrošināšanas laikposms Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmā. DW šo spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas nolēma vērsties EST ar prejudiciālo jautājumu.

EST secinājumi

EST atgādināja ka, lai arī dalībvalstis saglabā kompetenci savas sociālā nodrošinājuma sistēmas organizēšanā, tostarp nosakot sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķiršanas nosacījumus, tām tomēr jāievēro ES tiesības, it īpaši LESD normas par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Tādēļ EST pārbaudīja, vai šajā lietā ir piemērojamas LESD normas par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

 

Attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību piemērojamību EST atgādināja, ka ES pilsonis, kurš izmanto tiesības uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un ir bijis nodarbināts citā dalībvalstī, kas nav viņa izcelsmes dalībvalsts, ietilpst LESD 45. panta piemērošanas jomā arī tad, ja viņš strādā starptautiskā organizācijā. Līdz ar to EST secināja, ka DW situācija ietilps LESD 45. panta piemērošanas jomā.

 

EST norādīja, ka tiesiskais regulējums, kurš liedz ņemt vērā nodarbinātības laikposmus, kuru laikā persona bijusi apdrošināta saskaņā ar ES kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, var atturēt personu atstāt valsti nolūkā veikt profesionālo darbību citā dalībvalstī, jo tādējādi šī persona zaudētu iespēju saskaņā ar valsts veselības apdrošināšanas shēmu saņemt ģimenes pabalstu. Līdz ar to EST secināja, ka šāds valsts tiesiskais regulējums ir šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, kas principā ir aizliegts ar LESD 45. pantu.

 

Savukārt, vērtējot to, vai pastāv darba ņēmēju pārvietošanās brīvības šķēršļa attaisnojums, EST norādīja, ka pasākums, ar ko tiek ierobežotas ar LESD garantētās pamatbrīvības, var tikt attaisnots tikai tad, ja tam ir leģitīms un ar LESD saderīgs mērķis, kā arī, ja ir ievērots samērīguma princips. Šādam pasākumam būtu jābūt piemērotam izvirzītā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

 

EST atgādināja, ka valsts iestādēm, nosakot tādu pasākumu, kas ietver atkāpi no kāda ES tiesībās paredzēta principa, jāpierāda, ka šis pasākums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams tā sasniegšanai. Izvērtējot lietas materiālus, EST secināja, ka pamatlietā aplūkotais šķērslis darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai nav attaisnojams.

 

Līdz ar to uz jautājumu par LESD 45. panta interpretāciju EST atbildēja, ka tas ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai, atsauces laikposma mēneši, kuru laikā attiecīgā persona ir bijusi nodarbināta ES iestādē un nav bijusi sociāli apdrošināta šajā dalībvalstī, tiek pielīdzināti laikposmam bez nodarbinātības un attiecībā uz šiem mēnešiem tiek piemērota minētajā dalībvalstī noteiktā vidējā iemaksu alga, kam ir tādas sekas, ka tiek ievērojami samazināts šai personai piešķirtā maternitātes pabalsta apmērs salīdzinājumā ar to pabalsta apmēru, ko persona būtu varējusi saņemt, ja būtu bijusi nodarbināta vienīgi šajā dalībvalstī.

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.