Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu lietā C-639/17 KPMG Baltics 17.01.2019


2019. gada 17. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-639/17 KPMG Baltics. Prejudiciālos jautājumus lietā uzdeva Latvijas Republikas Augstākā tiesa par jēdziena “pārveduma rīkojums” saturu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (turpmāk – Direktīva 98/26) izpratnē, kā arī par pārveduma rīkojuma juridisko spēku.

 

Par pamatlietu

 

Prejudiciālā nolēmuma lūgums iesniegts tiesvedībā starp SIA “KPMG Baltics”, kas rīkojās kā AS “Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Banka) maksātnespējas procesa administratore, un SIA “Ķipars AI” par bankai iesniegtā maksājuma rīkojuma izpildi. Proti, 2011. gada 17. novembrī SIA “Ķipars AI”, parasta norēķinu konta Bankā īpašniece, Bankai iesniedza maksājuma rīkojumu pārskaitīt visus šajā norēķinu kontā pieejamos naudas līdzekļus uz citu bankas kontu, kas SIA “Ķipars AI” piederēja citā kredītiestādē. Šis maksājuma rīkojums tika ievadīts Bankas iekšējā norēķinu sistēmā, naudas līdzekļi tika debitēti no SIA “Ķipars AI” norēķinu konta un iegrāmatoti AS “Latvijas Krājbanka” starpkontā pārskaitījuma nolūkā. Tomēr maksājuma rīkojums netika izpildīts līdz galam, jo dažas stundas vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteica Bankai aizliegumu veikt jebkādas operācijas par summu, kas pārsniedz 100 000 euro, un vēlāk Banka tika atzīta par maksātnespējīgu.

 

SIA “Ķipars AI” vērsās tiesā ar prasību par maksājuma rīkojuma izpildi, un pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa apmierināja SIA “Ķipars AI” celto prasību. SIA “KPMG Baltics” par apelācijas instances tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību. SIA “Ķipars AI” tiesvedībā atsaucas uz Direktīvas 98/26 noteikumiem, par kuras piemērošanu un jēdziena “pārveduma rīkojums” saturu EST tika iesniegti prejudiciālie jautājumi.

 

Tiesas secinājumi

 

EST spriedumā atzina, ka uz tādu maksājuma rīkojumu, ko Bankai iesniedza SIA “Ķipars AI” kā parasta norēķinu konta īpašniece un kas attiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumu uz citu kredītiestādi, nav attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē un tādējādi tas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

 

EST spriedumā skaidroja, ka Direktīvas 98/26 mērķis ir samazināt sistēmisko risku un nodrošināt maksājumu sistēmu un vērtspapīru darījumu norēķinu stabilitāti, līdz minimumam ierobežojot traucējumus, ko šādai sistēmai rada maksātnespējas procedūra pret kādu no tās dalībniekiem. Šis mērķis tiek sasniegts, paredzot, ka pārveduma rīkojumiem ir juridisks spēks un tie ir saistoši trešajām personām pat tad, ja attiecībā uz kādu dalībnieku ir sākta maksātnespējas procedūra, ja vien tie ir ievadīti sistēmā pirms maksātnespējas procedūras sākšanas.

 

EST spriedumā norādīja, ka Direktīvas 98/26 piemērošanas joma ir nosakāma pēc tās 1. panta un 2. pantā norādītajām definīcijām. Atbilstoši tām jēdziens “pārveduma rīkojums” attiecas tikai uz norādījumiem, kuri rada finanšu saistības un kurus šādas sistēmas dalībnieki tās ietvaros sniedz citiem dalībniekiem, kam ir pienākums tos izpildīt. Šāds jēdziens neattiecas uz norādījumiem, kuri rada finanšu saistības un kurus ir sniegušas trešās personas ārpus šādas sistēmas. Minēto nozīmi apstiprina pārveduma rīkojuma aizsardzības pakārtotība nosacījumam, ka tas ir ticis “ievadīts sistēmā” un Direktīvas 98/26 mērķis. EST atzina, ka norādījumu, kas rada finanšu saistības, bet ko nav ievadījis kāds no tās dalībniekiem, neizpilde maksātnespējas procedūras dēļ nerada sistēmisku risku un neietekmē šādas sistēmas stabilitāti. Attiecīgi šādu aizsardzību attiecinot uz trešajām personām, kas nepieder sistēmai, tiktu pārsniegts tas, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Direktīva 98/26 izvirzīto mērķi.

 

Vienlaikus EST norādīja, ka Direktīvas 98/26 1. panta f) apakšpunktā ir izsmeļoši uzskaitīti subjekti, kas ietilpst sistēmas dalībnieka jēdzienā – “iestāde”, “galvenā darījumu otra puse”, “norēķinu iestāde”, “ieskaita iestāde” vai sistēmas “operators”. SIA “Ķipars AI” neatbilst nevienam no šiem subjektiem. Tāpat SIA “Ķipars AI” nevar tikt atzīts par “netiešo dalībnieku”, kuram būtu piešķirtas sistēmas dalībnieka tiesības, jo Latvijas Republika nav izmantojusi tiesības noteikt, ka netiešu dalībnieku var atzīt par dalībnieku saistībā ar sistēmisku risku, kā arī SIA “Ķipars AI” neatbilst Direktīvas 98/26 2. panta g) apakšpunktā ietvertajam jēdzienam “netiešais dalībnieks”.

 

Pilns sprieduma teksts pieejams: https://curia.europa.eu

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.