Eiropas Savienības Tiesa pasludina spriedumu lietā C-120/17 Ministru kabinets 05.12.2018


 

 

2018. gada 7. augustā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) pasludināja spriedumu lietā C-284/16 Ministru kabinets. Šī lieta tika ierosināta pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas prejudiciālā nolēmuma lūguma lietā, kurā Administratīvā rajona tiesa bija vērsusies Satversmes tiesā saistībā ar tiesvedību starp vairākām privātpersonām un Lauku atbalsta dienestu attiecībā uz tādu publisko tiesību līgumu spēkā esamību, kuri piešķir lauksaimniecības priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu atbilstoši Padomes 1999. gada 17. maija Regulas Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (turpmāk – Regula 1257/1999) 10.–12. pantam.

Ministru kabineta 2004. gada 30. novembrī noteikumos Nr. 1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam"" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1002) bija paredzēta iespēja lauku saimniecību īpašniekiem, kas nav jaunāki par 55 gadiem, nodot savu saimniecību citai personai, saņemot priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu (turpmāk tekstā – priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsts), kura saņemšanas nosacījumi lielā mērā atbilda Regulas Nr. 1257/1999 11. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Noteikumos tika norādīts arī tas, ka gadījumā, ja priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta saņemšanu, ikmēneša priekšlaicīgās pensionēšanās pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības. Tomēr ar 2015. gadā veiktajiem grozījumiem noteikumos atbalsta mantošanas iespēja tika atcelta.

Sniedzot atbildi uz Satversmes tiesas pirmo uzdoto jautājumu par to, vai Regulas 1257/1999 normas aizliedz dalībvalstij pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kas ļautu mantot priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu, Tiesa norādīja, ka minētie panti satur pensionēšanās atbalsta pasākuma mērķi, piešķiršanas nosacījumus un tā īstenošanas kārtības galvenos aspektus, taču tie neaplūko atbalsta saņēmēja nāves gadījumu, tādējādi nedz atļaujot, nedz liedzot iespēju mantot tiesības uz priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta saņemšanu. Tomēr, izvērtējot konkrētās normas, Tiesa norādīja, ka pensionēšanās atbalsta nosacījumiem ir stingra personiskā sasaiste ar lauku saimniecības atdevēju. Tāpat Tiesa vērsa uzmanību uz Regulas 1257/1999 mērķiem, kas nav vērsti uz saimniecības atdevēja ienākumu papildināšanu. Tādējādi Tiesa secināja, ka šāds atbalsts nevar tikt mantots. Līdz ar to uz pirmo jautājumu Tiesa atbildēja, ka Regulas 1257/1999 10.–12. pants jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz dalībvalstīm, tām īstenojot šos pantus, veikt pasākumus, kas ļautu mantot tādu priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu kā pamatlietā aplūkotais.

Uz Satversmes tiesas otro un trešo jautājumu par to, vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips jāinterpretē tādējādi, ka tāda norma, kurā ir paredzēta priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošana un kuru Komisija apstiprināja kā atbilstošu Regulai Nr. 1257/1999, ir radījusi šī atbalsta saņēmēju lauksaimnieku mantiniekiem tiesisko paļāvību, un – apstiprinošas atbildes gadījumā – vai tāds secinājums, kāds minēts Komisijas Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmes protokolā, saskaņā ar kuru minētais atbalsts nav mantojams, ir izbeidzis šo tiesisko paļāvību, Tiesa atbildēja sekojoši.

Tiesa norādīja uz to, ka dalībvalstīm, veicot pasākumus ES tiesību īstenošanai, ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips, un ka ikvienam, kuram valsts iestāde ir radījusi pamatotas cerības, ir tiesības atsaukties uz šo principu, taču ir jāpārbauda, vai tiesiskā paļāvība tiesību subjektam ir radusies pamatoti vai un tā ir atzīstama par tiesisku.

Vienlaikus Tiesa  atzina, ka Regulas 1257/1999 10.-12. pants nav uzskatāms par precīzu ES tiesību normu, jo tā skaidri nepasaka, ka pēc būtības dalībvalstīm ir aizliegts paredzēt priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošanu. Tāpat Tiesa norādīja, ka Komisija bija apstiprinājusi Latvijas izstrādāto priekšlaicīgās pensionēšanās plānu, kas tika iekļauts noteikumu pielikumā.

Tādējādi Tiesa secināja, ka Latvijas iestāžu rīcība, proti, noteikumi Nr. 1002 un līgumi par Lauku atbalsta dienesta veiktu priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta piešķiršanu, ir radījusi priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta saņēmēju lauksaimnieku mantiniekiem pamatotu paļāvību uz to, ka šis atbalsts ir mantojams, un ka tādos apstākļos, kā minētajā situācijā, mantinieku paļāvība ir uzskatāma par tiesisku.

Līdz ar to sniedzot atbildi uz otro un trešo jautājumu par tiesiskās paļāvības principa interpretāciju, Tiesa norādīja, ka tāda valsts tiesību norma kā lietā aplūkotā, kurā ir paredzēta priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošana un kuru Komisija apstiprināja kā atbilstošu Regulai 1257/1999, ir radījusi šī atbalsta saņēmēju mantiniekiem tiesisko paļāvību un ka tāds secinājums, kāds minēts Komisijas Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmes protokolā, saskaņā ar kuru minētais atbalsts nav mantojams, nav izbeidzis šo tiesisko paļāvību.

 

 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.