Tieslietu ministre nosūta Saeimai priekšlikumus grozījumu izdarīšanai Tiesu izpildītāju likumā 11.10.2005


Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa otrdien, 11.oktobrī, nosūtījusi Saeimas Juridiskajai komisijai Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumu izdarīšanai Tiesu izpildītāju likumā.

Saeimā pašlaik tiek izskatīti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kurus, pēc S.Āboltiņas priekšlikuma, Satversmes 81.panta kārtībā akceptēja Ministru kabinets. Tāpat tiek izskatīti valsts prezidentes Vairas Vīķes –Freibergas iesniegtie priekšlikumi likuma grozīšanai.

No Tieslietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem būtiskākie ir likuma V sadaļas 3.nodaļas „Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība” izteikšana jaunā redakcijā.

Piedāvātā redakcija nosaka, ka tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu.

Savukārt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu, profesionālās ētikas, padomes apstiprinātās metodikas vai citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšēju normatīvu aktu pārkāpumu.

Ministrija ierosina noteikt, ka disciplinārlietu materiālus izskata disciplinārlietu komisija, kurā darbojas divi ministrijas pārstāvji, divi zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvji, kurus ievēl zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, un viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis. Komisijas priekšsēdētājs ir ministrijas pārstāvis un tās sastāvu apstiprina ministrs. Komisijas darbu nodrošina ministrija.

Disciplinārlietu komisijas sastāvs tiek apstiprināts uz diviem gadiem. Komisijas pārstāvji nevar ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības lūgt tieslietu ministram līdz lietas izskatīšanai atstādināt no pienākumu pildīšanas zvērinātu tiesu izpildītāju, pret kuru ierosināto disciplinārlietu tā izskata, ja lietas izskatīšanas gaitā komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kuru ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu. Arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, nosūtot ierosinātās disciplinārlietas materiālus, ir tiesības lūgt tieslietu ministram atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā.

Disciplinārlietu komisija lēmumu pieņem mēneša laikā no disciplinārlietas materiālu saņemšanas brīža. Tā var pieņemt lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu, izbeigt disciplinārlietu, vai arī ierosināt tieslietu ministram lemt par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu no amata.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam uzlikt vienu no šādiem disciplinārsodiem - izteikt piezīmi, izteikt rājienu, vai arī uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latiem.

Ja disciplinārlietu komisija ierosina ministram lemt par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu no amata, tad ministram lēmums ir jāpieņem divu nedēļu laikā no komisijas lēmuma saņemšanas brīža. Ministram ir tiesības vai nu uzlikt disciplinārsodu – atcelt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata, vai arī ministrs paziņo komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.

Likuma grozījumos Tieslietu ministrija ierosina noteikt, ka zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu Administratīvajā tiesā. Tomēr ministrija ierosina noteikt, ka tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Atbilstoši pašreizējai Tiesu izpildītāju likuma redakcijai, zvērinātus tiesu izpildītājus disciplināri uzrauga tieslietu ministrs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un tiesas.

Papildus tam, Tieslietu ministrija ierosina likuma XI sadaļas 3.nodaļas „Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija” 126.pantu papildināt ar  2.daļu, kurā noteikts, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir septiņi locekļi, starp kuriem ir zvērinātu tiesu kolēģijas pārstāvji no katras apgabaltiesu darbības teritorijas.

Bez tam, Tieslietu ministrija ierosina izdarīt grozījumus likumā, ņemot vērā tiesībsargājošo institūciju – Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – priekšlikumus.

Būtiskākie no tiem ir ierosinājums papildināt 13.pantu, kurā ir uzskaitīti nosacījumi, pie kādiem persona nevar būt zvērināts tiesu izpildītājs. Tieslietu ministrija ierosina minēto pantu papildināt ar nosacījumu, ka par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas, kuras atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora vai tiesneša palīga amata un, kuras ir ieguvušas aizstāvības tiesības krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Tieslietu ministrija arī ierosina izteikt jaunā redakcijā 52.panta 5.daļu – ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami zvērinātam tiesu izpildītājam.

Tieslietu ministrija ierosina izslēgt likuma 75.panta trešo daļu, kas nosaka, ka zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto pusi atļauts sniegt juridisko palīdzību.

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.