Latvija piedalās Baltijas valstu vecticībnieku kultūras izstādē Lietuvā 08.03.2005


Ceturtdien, 10. martā Reliģisko lietu pārvaldes pārstāvji dodas uz Lietuvu, Viļņu, lai piedalītos starptautiskās izstādes “Baltijas valstu vecticībnieku kultūra: ikonu glezniecība, grāmatniecība, baznīcas dziedājumu tradīcija” atklāšanā.

Viļņas Lietišķās mākslas muzejā 10. martā atklās līdz šim plašākā mēroga izstādi, kas veltīta vienā reģionā dzīvojošo vecticībnieku kultūras mantojuma izzināšanai.

Lietuvā izstādīs arī Latvijas vecticībnieku kultūras mantojumu. No Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes un Daugavpils Jaunbūves 1. vecticībnieku draudzes Viļņā nogādātas 18. un 21. gadsimta ikonas, savukārt no Rēzeknes vecticībnieku Kapu draudzes – ikonas un baznīcas zvans. No Latvijas izstādē būs aplūkojami arī Valsts Mākslas muzeja un Daugavpils novadpētniecības muzeja krājumu eksponāti.

Izstādes atklāšanā 10. martā uzstāsies Daugavpils Jaunbūves 1. vecticībnieku draudzes jauniešu koris “Voskresenje”. Izstāde muzejā būs apskatāma no 10. marta līdz 19. jūnijam, tās laikā notiks arī dažādi tematiskas vakari, kas būs veltīti atsevišķi vecticībnieku ikonu glezniecībai (25. martā), vecticībnieku vēsturei un kultūrai veltītu izdevumu prezentācijai (8. aprīlī), vecticībnieku garīgajai dzejai (22. aprīlī). 13. un 14. maijā notiks arī Viļņas universitātes vēstures fakultātes rīkota zinātniska konference “Baltijas valstu vecticībnieku kultūra”. 28. maijā notiks diskusija par vecticībnieku grāmatniecību, 3. jūnijā notiks vecticībnieku baznīcas dziedājumu tradīcijām veltīts tematisks vakars, kur uzstāsies arī Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze.

Izstādē kopā būs apskatāmi 200 eksponātu, senās un jaunāko laiku ikonas, gravīras, svētbilžu skapīši, ar roku rakstītās un iespiestās grāmatas, rituālie priekšmeti un apģērbs, kā arī daži sadzīves priekšmeti.
 
Pirmie vecticībnieki pameta carisko Krieviju un apmetās tagadējās Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas teritorijās tūlīt pēc pareizticīgo baznīcas reformas 17. gadsimta 2. pusē. 18. gadsimtā sākās krievu vecticībnieku masveida emigrācija uz Baltijas valstu teritorijām. Vairāk kā trīs gadsimtus krievu emigrantu pēcteči Baltijas valstīs ir nosargājuši savu reliģisko un kultūras tradīciju, veidojot noslēgtas, uz kopīgu reliģisko pārliecību balstītas kopienas, ceļot dievnamus un klosterus, saglabājot un izkopjot savas ikonu glezniecības, baznīcas grāmatniecības un dziedāšanas tradīcijas.

Kā pauž izstādes rīkotāji, šī izstāde, kas ir pirmais visaptverošais ieskats Baltijas vecticībnieku kultūrā, dos iespēju interesentiem pa īstam ieraudzīt un novērtēt šīs kultūras skaistumu, jo pati vecticībnieku tradīcija daudziem mūsdienu Baltijas iedzīvotājiem šķiet noslēpumaina un ir gandrīz nepazīstama. 

Pieteikties jaunumiem e-pastā


Lūdzu, ievadiet e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt jaunumus no Tieslietu ministrijas mājaslapas.